Ja tiks pieņemts jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kura projekts tapis Ekonomikas ministrijā (EM), attīstītāji sola Rīgā uzbūvēt ik gadu vismaz 200 līdz 300 jaunus īres dzīvokļus. Turklāt, sakārtojoties īres tirgum un palielinoties kvalitatīvam piedāvājumam, eksperti prognozē vispārēju cenu mazināšanos, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Šobrīd īres dzīvokļus pārsvarā piedāvā individuālu dzīvokļu īpašnieki, reti sastopami ir sakopti īres nami. Dzīvokļu īres cenas kopš 2008. gada augušas par 40%.
Eksperti prognozē, ka līdz ar jauno kārtību cenas būs straujāk jāmazina esošajiem, mazāk kvalitatīvu dzīvokļu īpašniekiem.
«Cenas līdzvērtīgos dzīvokļos atkarībā no tā, vai izīrētājs ir privātpersona vai uzņēmējs, noteikti būs lētākas gadījumā, ja izīrētājs būs uzņēmējs. Uzņēmēja ekspektācijas attiecībā pret peļņu ir daudz zemākas nekā privātpersonai, kura varbūt iegādājusies vienu dzīvokli un vēlas gūt ātrus ieņēmumus,» saka Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Šobrīd parādnieku var izlikt no telpām ar tiesas lēmumu, tomēr šie procesi var ilgt gadiem, kuru laikā izīrētājs nesaņem īres maksu un cieš milzu zaudējumus,
tā skaidroja 12 nozīmīgāko nekustamā īpašuma attīstītāju izveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses pārstāvis. «Latvijas problēma patlaban ir, ka īres likums tapis vēl denacionalizācijas laikos un faktiski nodrošina ārkārtīgi plašas, nepamatoti plašas tiesības īrniekam un ļoti ierobežo izīrētāja tiesības,» saka Vanags.
Ar jauno likumu, kas liktu īres līgumu reģistrēt zemesgrāmatā, iecerēts atrisināt arī fiktīvo īres līgumu esamību, kas jo sevišķi svarīgi bankām. «Attīstījās krīzes laikā šī, teiksim, dažādu juridisko pakalpojumu, kuri saistās ar maksātnespējas lietām, ļoti plaša nozare. [..] Viens no instrumentiem, kā kavēt procesu, bija fiktīvi īres līgumi. Grozījumi atrisinātu vienreiz un uz visiem laikiem situāciju, ka pēkšņi kāda procesa vidū var parādīties uzzīmēts, kā es saku, īres līgums. Jebkādas izmaiņas zemesgrāmatā ieķīlātam īpašumam ir jāsaskaņo ar banku,» saka «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.
Pēc bankas eksperta teiktā, īres tirgū saglabāsies stabils pieprasījums -
īres dzīvokļi pārsvarā interesē ārvalstu speciālistus un studentus, kā arī vietējos iedzīvotājus, kam sabojāta kredītvēsture. Un vienmēr būs arī cilvēki, kas negrib būt piesieti vienai vietai.
Tāpat tajā kādu laiku paliks tie, kas vēl nedroši jūtas par savām finansēm un tāpēc nepērk mājokli, izmantojot kredītu. Šobrīd gan ekonomiskajā segmentā īres maksas ir augstākas nekā kredīta maksājums, norāda baņķieris.
«Teikā divistabu dzīvokļa īre ir 400 eiro, dažkārt dārgāka. Savukārt, šo dzīvokli nopērkot, kas ir apmēram 50 000 eiro, kredīta mēneša maksājums, pat ar tādu kā rezervi rēķinot, ir apmēram 220 līdz 230 eiro.
Loģiski, kamēr tirgū saglabāsies [šāda situācija], tikmēr cilvēki droši vien pirks, nevis īrēs,» norāda Škapars.
Situācija Rīgā krasi atšķiras no citām pilsētām, kurās īres tirgus gandrīz nav. Ārpus galvaspilsētas virzienā neraugās arī attīstītāji, un baņķieri uzskata, ka šobrīd realizēt ekonomiski pamatotu projektu pat nemaz nav iespējams. Šo problēmu sākušas pamatīgi izjust vairākas pašvaldības, kurām nav ko piedāvāt uz pilsētu atvilinātajiem dažādu nozaru speciālistiem.
Īres namus apņēmusies uzbūvēt Valmieras pašvaldība, par tiem domā arī Jelgava un citas pašvaldības.
EM cer, ka valdība jauno dzīvojamo telpu īres likumprojektu varētu apstiprināt ap Jauno gadu un Saeima to paspēs apstiprināt pirmajā lasījumā vēl pirms jaunā parlamenta ievēlēšanas. Kā papildu stimulu politiķiem atbalstīt piedāvāto jauno kārtību EM min arī iespējamu ēnu ekonomikas mazināšanos nekustamā īpašuma tirgū.
Valsts ieņēmumu dienests aprēķinājis, ka prasība līgumus reģistrēt zemesgrāmatā varētu papildināt valsts budžetu, sākot ar 0,7 līdz pat 3,4 miljonu eiro
ieņēmumiem no nodokļa, kas jāmaksā dzīvokļa izīrētājam no saņemtās īres maksas.
Kopumā Latvijā īres tirgus veido aptuveni 20% no visiem mājokļiem, un tas ir ievērojami mazāk nekā Eiropas vidējais rādītājs - 30%.