Latvijas zivrūpnieki pēdējos pāris gados kopš Krievijas noteiktā embargo piesardzīgāk izvērtē iespējas veikt investīcijas, pastāstīja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents Didzis Šmits.
Latvijas zivrūpnieki pēdējos pāris gados piesardzīgāk izvērtē iespējas investēt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ir tāda piebremzēšanās. Investīcijas ir atkarīgas no naudas resursu pieejamības. Uzņēmumi testē idejas, kuras var nostrādāt, un tikai tad investē, nevis otrādāk,» sacīja Šmits, piebilstot, ka uzņēmumi piesardzīgi izvērtē iespējas veikt investīcijas, it īpaši piesaistot tam aizņemtos finanšu resursus.
Pēc viņa teiktā, iepriekš minēto iemeslu dēļ arī Eiropas Savienības (ES) fondu naudas apguves temps zivju pārstrādē ir kļuvis gausāks nekā agrāk. Tas sākās uzreiz pēc Krievijas ieviestā embargo. «Ja ir akūtas problēmas šodien, uzņēmums, protams, domā par investīcijām, bet tam ir jāsaprot, kur investēt. Dažreiz prātu nomāc jau apgūtās investīcijas tā vietā, lai domātu par jaunām investīcijām,» sacīja Šmits, piebilstot, ka nereti ir paņemti kredīti, kas jāsamaksā, iekams tiek īstenoti jauni investīciju projekti.
Jau ziņots, ka Krievija 2015.gada jūnijā noteica ierobežojumus visas Latvijā ražotās zivju produkcijas ievešanai, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos.
LZS apvieno vadošos zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā. Pirms Krievijas veterinārā fitosanitārā dienesta lieguma ievest Latvijas zivju pārstrādes produktus, eksporta apjoms uz Krieviju veidoja aptuveni 100 miljonus eiro gadā, nozarē nodarbinot virs 5000 cilvēku.