Latvijas zivrūpnieki ir vairāk spējīgi piemēroties pārmaiņām nekā konkurenti vecajās Eiropas valstīs, raksturojot nozares konkurētspēju reģionā, sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents Didzis Šmits.
Latvijas zivrūpnieki ir spējīgāki piemēroties pārmaiņām nekā konkurenti vecajās Eiropas valstīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš teica, ka zivrūpniecībā ļoti svarīga ir fleksibilitāte jeb gatavība piemēroties pārmaiņām, kas ne vienmēr ir uzņēmumiem ar gadu desmitiem ilgu pastāvēšanas vēsturi un tradīcijām. «Ja uzņēmumi kaut ko darīja visu laiku, 50 gadus, viņiem pieņemt lēmumu kaut ko mainīt ir daudz sarežģītāk nekā mums. Tā ir mūsu priekšrocība. Mēs redzam, ka kaut kādai nišai vai notikumiem mēs varam daudz ātrāk pielāgoties nekā lieli koncerni, kuri ļoti lēnām reaģē uz notikumiem. Mums ir lielākas fleksibilitātes iespējas,» sacīja Šmits.
LZS prezidents piebilda, ka Latvijas zivrūpnieki ar savu produkciju Eiropā ir konkurētspējīgi cenas ziņā, taču konkurētspējas ziņā vēl pastāv izaugsmes iespējas. «Ja mums vēl būtu normāli elektrības tarifi, kā arī darbaspēka nodokļi un vēl dažas lietas, piemēram, ja mēs varētu ievest viesstrādniekus, tad mums noteikti apjoma ziņā kādās vietās būtu krietni labāki rezultāti,» sacīja Šmits.
Viņš atzina, ka arī peļņas gaidas Latvijas zivrūpniekiem joprojām ir daudz piezemētākas nekā daudz kur citur pasaulē. «Peļņas ekspektācija mums vēl ir pietiekami zema,» sacīja Šmits, piebilstot, ka arī šajā ziņā vēl pastāv iespējas pilnveidoties.
LZS apvieno vadošos zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā. Pirms Krievijas veterinārā fitosanitārā dienesta lieguma ievest Latvijas zivju pārstrādes produktus, eksporta apjoms uz Krieviju veidoja aptuveni 100 miljonus eiro gadā, nozarē nodarbinot virs 5000 cilvēku.