Igaunija un Lietuva kā pirmās Eiropas Savienībā (ES) parakstījušas līgumus par daļas zaļās enerģijas pārdošanu Luksemburgai, lai tā varētu izpildīt ES noteiktos mērķus. Arī Latvijā zaļās enerģijas ir vairāk nekā pagaidām prasa Brisele, taču Ekonomikas ministrijas ieskatā rādītāji nav tik pārliecinoši, lai mēģinātu kādam to pārdot, svētdien ziņo LTV raidījums «de facto».
Latvijai noteiktie mērķi zaļās enerģijas patēriņā ir otri augstākie Eiropas Savienībā tūlīt aiz Zviedrijas. 2020.gadā 40% enerģijas jābūt saražotai no atjaunojamiem resursiem. Tik augsts mērķis noteikts, jo Latvijā vēsturiski enerģija bijusi «zaļa» hidroelektrostaciju dēļ.
Latvija uz 2020.gada mērķi virzījusies ne vienmēr pārliecinoši, bet ātrāk nekā paredz grafiks. 2015.gadā sasniegti 37,6%, bet mērķis bija 35,9%.
Tā kā vairākām ES valstīm nav iespējams sasniegt savus zaļās enerģijas mērķus sasniegtu, tādēļ izveidots mehānisms, kā dalībvalstis cita citai var palīdzēt.
Lietuva oktobra beigās un Igaunija šonedēļ kā pirmās parakstīja līgumus ar Luksemburgu. No Latvijas kaimiņiem Luksemburga pirks daļu zaļās enerģijas, maksājot apmēram 10 miljonus eiro katrai.
Vienošanās neparedz pārdot īstu elektrību vai siltumu Luksemburgai. Pārdota tiks tikai statistika. Proti, tā zaļās elektrības daļa, ko Igaunija un Lietuva patērē virs Briselei solītā, no šo abu valstu statistikas tiks pārlikta uz Luksemburgas statistiku. Igaunija un Lietuva aizvien būs izpildījušas saistības pret Briseli, bet Luksemburga uzlabos savus rādītājus.
Raidījums norāda - ja Latvija pārdotu savu statistiku, tad saņemto naudu varētu novirzīt, piemēram, lai kompensētu subsīdijas elektrības ražotājiem jeb tā saukto obligātā iepirkuma komponenti.
«Ja mēs skatāmies 2015.gadu, kas ir jaunākie dati, tad tā ir nepilna teravatstunda, par ko ir pārpildīts Latvijas mērķis. Pēc ļoti piesardzīga scenārija, tie varētu būt astoņi miljoni eiro, bet, ja mēs velkam paralēles ar Lietuvas līgumu, tie varētu būt 13 miljoni eiro [ieņēmumi],» rēķina Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs.
Pirms pusotra gada Saeimā izskatīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Viens no priekšlikumiem paredzēja izstrādāt kārtību, kā Latvija varētu pārdot savu statistiku. Taču deputāti atbalstīja Ekonomikas ministrijas nostāju, kas bija pret.
Arī tagad, kad Lietuva un Igaunija ar zaļo enerģiju nopelnījušas, Ekonomikas ministrijā nav entuziasma pārdot statistiku. Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktors Dzintars Kauliņš skaidro, ka Latvija vēl nav izpildījusi 2020.gada mērķi, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas. Latvija ir pārpildījusi katra konkrētā gada mērķi ceļā uz 40% 2020.gadā, kas neesot interesanti pircējiem.
«Situācijā, kad mēs šo savu mērķi vēl neesam pārsnieguši, ir pāragri strādāt un ieguldīt resursus hipotētiskā risinājumā, kurš var pienākt un var arī nepienākt,» pauž Kauliņš.
Ministrija arī ne pārāk optimistiski raugās uz nākotni. «2020.gadā mēs šo mērķi visticamāk sasniegsim, taču mums nav tāds optimisms, lai mēs varētu teikt, ka mēs pārsniegsim ar būtisku apjomu, lai mēs varētu droši teikt, ka mēs esam gatavi pārdot,» saka Kauliņš.
Atjaunojamās enerģijas nozares pārstāvis Kristaps Stepanovs turpretim uzsver, ka ir sarežģīti apzināt citu valstu interesi, ja nav pieņemti attiecīgi noteikumi: «Mēs esam runājuši dažu dalībvalstu atašeju līmenī un vēstniecību līmenī, vai šāda sadarbība interesētu. Atbilde ir bijusi apstiprinoša, ka šīm valstīm interesētu sadarbība ar Latviju, taču mums nav normatīvās bāzes, lai sadarbību īstenotu.»
Šonedēļ jautājumu skatīja atbildīgā Saeimas komisija. Ekonomikas ministrija apņēmās izstudēt Igaunijas un Lietuvas pieredzi un sagatavot deputātiem ziņojumu. Tikmēr ministrs Arvils Ašeradens («Vienotība») nav gatavs vērtēt, vai Latvija, salīdzinot ar kaimiņiem, ir nogulējusi iespēju tik pie vairākiem miljoniem eiro.
