Zāļu ražotājus pārstāvošās biedrības - Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA), Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA), Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā (BRAL) un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - aicina pilnveidot Zāļu valsts aģentūras (ZVA) finanšu izlietojuma modeli, savukārt ZVA ir pārliecināta par kompromisa panākšanu šajā jautājumā, informēja biedrību un ZVA pārstāvji.
Biedrības aicina izvērtēt ZVA maksas pakalpojumu cenrāža projekta izstrādi un sabalansēta ZVA budžeta plānošanu. Zāļu ražotājus apvienojušās biedrības rosina izveidot ZVA attīstības fondu ZVA maksas pakalpojumu uzkrājuma elastīgākam un mērķtiecīgam izlietojumam, šādu priekšlikumu vēstulē Veselības ministrijai (VM) un ZVA nesen izteikušas SIFAA, LPMA, BRAL un LAĶĪFA.
«Gadu no gada vērojams, ka ZVA budžetā veidojas pārpalikums no maksājumiem par ZVA sniegtajiem pakalpojumiem, kas pēc tam tiek ieskaitīts valsts budžetā un izlietots ar ZVA funkcijām nesaistītu projektu finansēšanai. Šāda ražotāju regulāra pārmaksa ir vērtējama kā slēpts nodoklis ražotājiem, kas neveicina ilgtspējīgas un paredzamas uzņēmējdarbības vides attīstību zāļu jomā Latvijā,» situāciju raksturoja LPMA valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics.
Lai novērstu šādu situāciju, vienlaikus nodrošinot ZVA kvalitatīvu darbību un attīstību, biedrības piedāvā izskatīt iespēju veidot ZVA attīstības fondu, kurā būtu ieskaitāmi uzkrājumi no ZVA klientu, tai skaitā arī ražotāju maksājumiem par ZVA pakalpojumiem. Fondā uzkrātā nauda tādējādi būtu izlietojama atbilstoši fonda nolikumam un atbilstoši ZVA funkcijām, uzsvēra Jurševics.
Sabalansēta ZVA budžeta veidošana stimulētu ZVA darbības attīstību, kā arī veicinātu veselības jomas projektu finansēšanas sakārtošanu. Tas veicinātu arī jaunu zāļu ienākšanu Latvijas zāļu tirgū, veselīgu konkurenci un zāļu pieejamību iedzīvotājiem, teikts SIFAA, LPMA, BRAL un LAĶĪFA vēstulē VM un ZVA.
Savukārt ZVA pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka kopš šī gada vasaras vidus notiek diskusijas ar nozares organizācijām par aģentūras pakalpojumu apjomu, kvalitāti, izmaksām un līdz ar to nepieciešamajām izmaiņām pakalpojumu cenrādī. Tāpēc zāļu ražotāju pozīcija aģentūrai ir zināma.
«Diskusija joprojām turpinās, arī šonedēļ, 14.novembrī, plānota kārtējā sanāksme par pakalpojumu cenrādi. ZVA ir pārliecināta, ka sarunu dalībnieki tuvākā vai tālākā nākotnē panāks kompromisu, proti, lai pakalpojumu izmaksas būtu sabalansētas ar pakalpojumu sniegšanā ieguldītajiem resursiem, un, lai pakalpojumu saņēmēji būtu motivēti segt to izmaksas,» teica ZVA pārstāve Egita Diure.
Viņa skaidroja, ka Latvija piemēro kopējo Eiropas praksi attiecībā uz zāļu reģistrācijas pakalpojumu izmaksām, tas nozīmē, ka komersanti norēķinās par pakalpojumiem, kurus tiem sniedz nacionālā regulatorā iestāde, un tādējādi šo pakalpojumu izmaksas netiek segtas no valsts nodokļu maksātāju naudas. ZVA vēlas uzsvērt, ka šādu pieeju īsteno visā Eiropā, un te nav runas par slēptu nodokli, bet gan par pakalpojumiem, kurus saņemt ir komersanta interesēs.
ZVA budžets 2016.gadā bija 4,8 miljoni eiro, to veidoja pašu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu cenrādi. ZVA finanšu līdzekļi pagājušā gada beigās bija komersantu avansi, kas samaksāti gada beigās, bet pakalpojuma sniegšana vēl nebija uzsākta, kā arī klientu avansu daļa par pakalpojumiem, kuri sākti iepriekšējā gadā, bet tiks pabeigti nākamajā gadā, piemēram, zāļu reģistrācijas procedūras ilgums var būt 200 dienas vai vairāk.
Diure atzīmēja, ka šī avansu daļa ir nākamā atskaites perioda ieņēmumi, ar kuriem plānots segt finansēšanas plānā paredzētos izdevumus. Neskaitot avansā samaksāto summu, ZVA atlikums pērn decembra beigās bija nepilni 20 000 eiro. Turklāt šie līdzekļi nākamajā gadā ir izmantojami tikai ar Ministra kabineta lēmumu.
ZVA izaugsme ir ne vien farmācijas komersantu, bet arī pacientu interesēs, un neapšaubāmi tam ir nepieciešams finansējums, atzina ZVA pārstāve, piebilstot, ka priekšlikums par Zāļu valsts aģentūras attīstības fonda izveidi būtu izvērtējams kopā ar VM.
