Nākamnedēļ darba grupas sēdē vēlreiz apspriedīs grozījumus noteikumos «Par koku ciršanu mežā», sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Darba grupa vēlreiz apspriedīs grozījumus noteikumos «Par koku ciršanu mežā»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien darba grupas sēdē vienošanās par noteikumu galīgo variantu vēl netika panākta, tāpēc trešdien, 22.novembrī, notiks vēl viena darba grupas sēde, kurā tiks nofiksēts, par kādiem jautājumiem ir panākts kompromiss un par kādiem nav.
Ozols sacīja, ka šodien tika noskaidrotas jautājumu grupas, par kurām jāmēģina panākt kompromiss. «Tie ir jautājumi par ekoloģisko koku grupām, sausajiem un atmirušajiem kokiem, pavasara «miera periodu», veco koku īpatsvaru mežu masīvos,» sacīja Ozols.
Viņš piebilda, ka joprojām nav kompromisa arī par koku ciršanu piejūras mežos. «Te nav runa par kāpu zonu, jo neviens neplāno ciršanu kāpu zonā. Acīmredzot, daļa cilvēku to nesaprot, bet daļa nevēlas saprast. Runa ir par ciršanas noteikumiem saimnieciskās darbības zonā,» skaidroja Ozols.
Meža departamenta direktors piebilda, ka vēl arī būs jāpanāk kompromiss, kāda veida cirtes pieļaujamas piejūras mežos. «Acīmredzot, ka pašos augšanas apstākļiem nabadzīgākajos mežos varētu būt runa par izlases cirtēm, bet auglīgākos mežos - par kailcirtēm, tikai jāvienojas vai tās būs pieļaujamas viena vai divu hektāru platībā. Tāpat arī jāvienojas par priežu vecumu gados, kad var sākt jaunu cirti,» sacīja Ozols.
LETA jau ziņoja, ka Meža konsultatīvās padome lēmusi virzīt izskatīšanai Ministru kabineta (MK) komitejā un tālāk jau valdībā grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos. Pirms tam vēl plānotas vairākas profesionālas darba grupas sanāksmes, lai gūtu atbildes uz atlikušajām neskaidrībām.
Pēc Ozola teiktā, līdz šim noteikumos par koku ciršanu mežā ir panākts daļējs kompromiss, bet ir jautājumi, par kuriem pusēm joprojām ir atšķirīgi viedokļi. «Tā kā no dabas aizstāvju puses tika paustas bažas, ka visi riski ar aprēķiniem nav pamatoti, mēģināsim maksimāli panākt, lai ar aprēķiniem varētu pamatot, cik lieli ir identificētie riski,» sacīja Ozols, skaidrojot, ka lielākās viedokļu atšķirības joprojām ir par priekšlikumu samazināt galvenās cirtes caurmēru.
Grozījumi noteikumos «Par koku ciršanu mežā» paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Grozījumi noteikumos «Par koku ciršanu mežā» paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.
ZM ir sagatavojusi arī grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos «Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi». Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.