No likumprojekta izslēdz regulējumu, pret kuru iebilda privātās medicīnas iestādes

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Sintija Zandersone / LETA

Saeimas Sociālo lietu komisija trešdien no Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta izslēdza iepriekš atbalstīto veselības aprūpes finansējuma sadales regulējumu, pret kuru iebildumus pauda privāto medicīnas iestāžu pārstāvji.

Par nepieciešamību nesteigties ar lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā, bet turpināt diskusijas par to ilgākā laika posmā komisijas sēdē izteicās arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un veselības ministre Anda Čakša.

Premjers šo aicinājumu izteica ar mērķi, lai nekavētu Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta virzību Saeimā.

Izslēgtās izmaiņas paredzēja, ka privātās medicīnas iestādes varēs sniegt veselības aprūpes sekundāros un terciāros pakalpojumus par valsts līdzekļiem tikai tad, ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes tos nevarēs nodrošināt pilnā apjomā vai nesniegs atsevišķus to veidus.

Tā vietā komisija šodien nolēma, ka Ministru kabinetam līdz 1.jūlijam jāsagatavo ziņojums par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem arī privātajās ārstniecības iestādēs.

Sekundārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ambulatorajā ārstniecības iestādē vai stacionārajā ārstniecības iestādē sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona.

Savukārt terciārā veselības aprūpe ir augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju.

Jau ziņots, ka Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija iepriekš atbalstīja šo finansējuma sadales regulējumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka veselības aprūpes finansējuma sadales regulējums, kas ļaus privātajām medicīnas iestādēm sniegt veselības aprūpes sekundāros un terciāros pakalpojumus par valsts līdzekļiem tikai tad, ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes tos nevarēs nodrošināt pilnā apjomā vai nesniegs atsevišķus to veidus, tieši un nesamērīgi diskriminēs privātās medicīnas iestādes, kas līdz šim veiksmīgi sniegušas pakalpojumus pacientiem.

Savukārt «Latvijas Avīze» iepriekš vēstīja, ka šis priekšlikums radījis lielu sašutumu privāto ārstniecības iestāžu īpašnieku vidū, jo ir pirmais oficiālais mēģinājums ierobežot privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējus. Veselības aprūpes un darba devēju asociācija jau gatavo vispusīgu juridiski ekonomisko pamatojumu, kāpēc šī ideja ir absolūti nepieņemama, informēja medicīnas sabiedrības «ARS» valdes priekšsēdētājs un asociācijas valdes pārstāvis Māris Andersons.

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs, Saeimas deputāts Romualds Ražuks (V), kurš atbalsta šīs izmaiņas, norāda, ka patlaban notiek izmisīga cīņa par finansēšanas deķi. «Varam pazaudēt vēl atlikušās slimnīcas, kas ir valsts un pašvaldību īpašumā. Ja tās prioritāri nefinansēsim, pazaudēsim arī labākos ārstus. Turklāt jāņem vērā, ka veselības aprūpē nav absolūta brīvā tirgus, to regulē likumi un tā tiek plānota,» priekšlikumu skaidroja Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs.

Tāpat vēstīts, ka Saeima nodevusi izskatīšanai parlamenta komisijās Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu