Latvijā 16% jauniešu labprāt veidotu paši savu biznesu vai strādātu ģimenes uzņēmumā

Viņa arī atzīmēja, ka šādu izvēli biežāk minējuši jaunieši pēc 22 gadu vecuma (23% no aptaujātajiem), bet salīdzinoši retāk tie, kuri tikko ir beiguši vidusskolu vai sākuši studijas (10%).

Vienlaikus aptaujas dati atklāj, ka 17% jauniešu darba gaitas plāno sākt ārvalstīs. Vēlmei doties strādāt ārpus Latvijas gan ir tendence samazināties, pieaugot vecumam - šāds plāns ir 22% jauniešu vecumā no 18 līdz 19 gadiem un 10% jauniešu vecuma grupā no 22 līdz 24 gadiem.

Tāpat aptaujas dati liecina, ka 53% no studiju vecuma jauniešiem labprātāk sāktu darba gaitas kādā jau sevi apliecinājušā uzņēmumā. No aptaujātajiem jauniešiem trešā daļa vēlētos strādāt nelielā vai vidējā uzņēmumā, ceturtā daļa - kādā no lielajiem uzņēmumiem, bet jaunuzņēmumos jeb «start-up» uzņēmumos darba gaitas būtu gatavi sākt 6% jauniešu.

Jakubovska arī atzīmēja, ka stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par nākotnes darba vietu. «Jauniešu vidū darba kā ienākumu avota nozīme pakāpeniski palielinās ar katru studiju gadu, bet jo īpaši studentiem sasniedzot 22 gadu vecumu, kas ir aptuvenais vecums, kad tiek pabeigta triju gadu bakalaura programma,» viņa sacīja.

Aptaujā secināts - ja vecuma grupā no 18 līdz 19 gadiem galvenie ienākumu avoti ir stipendija (57%), ģimenes atbalsts (39%) un tikai tad paša algotā darbā gūtie ienākumi (30%), tad pēc 22 gadu vecuma 78% ienākumus gūst no algota darba, 51% saņem atbalstu no ģimenes, un vairs tikai 18% – stipendiju.

«Tas, ka jaunieši nosliecas par labu jau strādājošiem uzņēmumiem, liecina - stabilitāte un prognozējamība ir cieņā arī šajā auditorijā. Zīmīgi arī, ka studentu vidū jau parādās lielāka ticība saviem spēkiem - aizvien vairāk jauniešu būtu gatavi veidot savus uzņēmumus, jo ir gūtas pirmās zināšanas par to, kā savs bizness būtu jābūvē, no kā jāizvairās. Īpaši priecē tas, ka trešo, ceturto un vēlāko kursu studentu vidū pieaug uzticamība Latvijas darba tirgum, iespējām, ko sniedz mūsu uzņēmumi un pašu veidots bizness,» sacīja «Swedbank» uzkrājumu un apdrošināšanas jomas vadītāja Vita Loginova.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone atzīmēja, lai jaunietis varētu veiksmīgi sākt darba dzīvi, viņam ir jābūt konkurētspējīgam darba tirgū. Starp iemesliem, kas jauniešiem traucē iekļauties darba tirgū, ir neatbilstošs kompetenču līmenis, darba pieredzes trūkums, nespēja pamatoti izdarīt savu profesionālo izvēli, kā arī darba tiesisko attiecību nepārzināšana, kas rada nereģistrētas nodarbinātības riskus.

«Vairāk nekā puse no jauniešiem, kas reģistrējas NVA kā bezdarbnieki, ir bez profesijas, pabeiguši tikai pamatskolu vai vidusskolu, toties vismazāk jauniešu bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību. Tas liecina par labas un mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības un profesijas nozīmi. Piemēram, šobrīd, kad darba tirgus strauji digitalizējas, jauniešiem ir lielas izredzes apgūt ar modernajām tehnoloģijām saistītās profesijas un veiksmīgi iekļauties darba tirgū, kļūt par zinošiem, perspektīviem, uz attīstību un nākotni orientētiem darbiniekiem. NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki, saņemot aģentūras atbalstu konkurētspējas paaugstināšanai, diezgan ātri atrod darbu: vidējais jauniešu bezdarba ilgums - 3,3 mēneši. Jauniešu bezdarbnieku skaits gada laikā samazinājies par piektdaļu, un tas ir lielākais samazinājums starp visām reģistrētajām bezdarbnieku mērķa grupām,» teica Simsone.

Aptauja veikta 2017.gada jūlijā, sadarbībā ar «Snapshots» aptaujājot 400 esošos un topošos studentus vecumā līdz 24 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos.

Pēc aktīvu apmēra «Swedbank» ir lielākā banka Latvijā.