Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja grozījumus «Zemes pārvaldības likumā», kas paredz, ka turpmāk, veicot zemes monitoringu, darba veicēji varēs bez ierobežojumiem pārvietoties privātpersonu lauksaimniecības un meža zemes teritorijās, un ņemt augsnes paraugus.
Par grozījumiem vēl jālemj valdībai un Saeimai.
Tos Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) izstrādājusi, ņemot vērā Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu. ZM norāda, ka, veicot meža vai augsnes monitoringu, kā arī kartējot augsnes un novērtējot zemes kvalitāti, nereti ir grūti iegūt nepieciešamo informāciju, jo īpašnieki iebilst pret augsnes paraugu ņemšanu.
Turpmāk plānots likumiski noteikt, ka, veicot meža vai augsnes monitoringu, darbu veicējiem būs tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties lauksaimniecības un meža teritorijās.
«Zemes pārvaldības likuma» pilnveidošanai VARAM izstrādājis vēl vairākas izmaiņas. Jaunie grozījumi paredz, ka, ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ir augstāks par 45 ballēm, vietējā pašvaldība var definēt to kā vērtīgu lauksaimniecībā izmantojamu zemi, nosakot ierobežojumus zemes sadrumstalošanai un zemes lietošanai.
Tāpat plānots, ka, veidojot jaunas apbūves teritorijas, pirms detālplānojuma apstiprināšanas vietējai pašvaldībai un zemes īpašniekiem ir jāvienojas par ielu vai ceļu būvniecībai nepieciešamās zemes un inženierbūves atsavināšanu pašvaldībai, vai tieši pretēji - saglabāšanu privātīpašumā.
Šo grozījumu mērķis ir pašvaldībai dot tiesības izvērtēt, vai jaunveidojamais ceļš ir nepieciešams sabiedrības vajadzībām un nākotnē iegūstams pašvaldības īpašumā, vai arī to lietos ļoti ierobežots lietotāju loks, un tas veidojams kā privāts māju ceļš.
Ievērojot Dundagas novada pašvaldības ierosinājumu, plānots precizēt arī publisko ūdeņu teritorijas, kas šobrīd pieder valstij. Paredzēts, ka vairāku pašvaldību pārziņā tiks nodotas tās jūras piekrastu sauszemes daļas, kuras atrodas nacionālo parku ainavu aizsardzības zonā.
Līdz ar to, pašvaldībām būs iespējas plānot, realizēt un attīstīt pludmalē nepieciešamās infrastruktūras projektus - piekrastes zveju, tūrisma attīstību, aktīvā atpūtas iespējas un citas.
Tāpat tas pašvaldībai dos iespēju nodrošināt gan ikdienas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, piemēram, cilvēku radīto atkritumu savākšanu un transportēšanu no pludmales, gan arī mirušo dzīvnieku un citu ārkārtas situāciju rezultātā radušos piesārņojumu likvidēšanu.
