Latvijas zvejnieki ir kļuvuši konkurētspējīgāki nekā pirms pieciem vai sešiem gadiem un nākotnē nozares konkurētspēja augs vēl vairāk, ceturtdien zivsaimniecības gada konferencē «Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana zivju produktiem» sacīja biedrības «Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija» valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.
Viņš atgādināja, ka laikā no 1992.gadam, kad Latvijas zvejnieki sāka izpirkt, nomāt un reģistrēt savus uzņēmumus, līdz 1999.gadam, kad sākās zvejas regulācija, kuģu skaits auga no 160 līdz 222 kuģiem. Šobrīd zvejas kuģu skaits ir samazinājies līdz 56, taču Latvijas zvejnieki apgūst visas kvotas, kas neizdevās agrāk ar lielāku skaitu kuģu.
Pēc Voita sacītā, 2007.gadā vidējā nozveja uz vienu zvejas kuģi Baltijas jūrā bija 640 tonnas, turpretī 2016.gadā - vidēji 1026 tonnas, kamēr kuģu skaits ir samazinājies. Tādējādi arī nepieciešams algot mazāk apkalpes, samazinājušās izmaksas par tās uzturēšanu, bet vidējā nozveja kāpusi. «Mūsu zvejnieki šobrīd ir konkurētspējīgāki nekā pirms pieciem vai sešiem gadiem,» rezumējot iepriekš teikto, uzsvēra Voits.
Biedrības valdes priekšsēdētājs prognozēja, ka nākotnē zvejnieku konkurētspēja uzlabosies vēl vairāk, bet vidējā nozveja kāps pie mazāka zvejas kuģu skaita.
Viņš arī piebilda, ka šobrīd zveja notiek daudz intensīvāk, jo zvejnieki pēc iespējas zivis dziļāk apstrādā zivis. «Ja svaigas zivis nenopērk, tās iesaldējam, liekam noliktavā un gaidām labāku laiku,» teica Voits.
Tāpat Latvijas zvejnieki šogad ir ieguvuši MSC sertifikātu brētliņu zvejai Baltijas jūrā, kļūstot daudz konkurētspējīgāki vecajās Eiropas valstīs, viņš uzsvēra.
Ikgadējo Zivsaimniecības konferenci rīko ZM sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Zivsaimniecības sadarbības tīklu. Konferences norisei varēs sekot arī tiešraidē mājaslapā «www.laukutikls.lv».
