Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļi padome (NEPLP) ceturtdien sēdē nolēma pārtraukt zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testus Latvijā un neatbalstīt DAB+ ieviešanu Latvijā, informēja padomē.
Lemj pārtraukt testus un neatbalstīt zemes ciparu skaņas apraides ieviešanu Latvijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lēmums pārtraukt apraides testus pieņemts, NEPLP sēdes laikā izvērtējot ciparu skaņas zemes apraides DAB+ standartā veiktos testa rezultātus. Tests veikts kopš 2016.gada novembra Latvijas Radio (LR) apraidē Rīgas reģionā, ko īstenoja Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs (LVRTC).
Vienlaikus padome lēma neatbalstīt ciparu skaņas zemes apraides DAB+ standartā ieviešanu Latvijā līdz 2022.gada 31.decembrim, ņemot vērā vairākus aspektus, tostarp konkrētā apraides standarta efektivitāti ilgtermiņā, sabiedrības ieguvumus iepretī minētā standarta ieviešanas izmaksām, kā arī potenciālo ietekmi uz Latvijas raidorganizācijām un reklāmas tirgu.
NEPLP loceklis Patriks Grīva skaidroja, ka Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kur veiksmīgi izdevies ieviest plašu interneta pārklājumu jau tagad, turklāt notiek mērķtiecīga gatavošanās gan 5G mobilā interneta, gan platjoslas interneta ieviešanai. «Jau pieejamās interneta tehnoloģijas dod iespēju attīstīt dažāda veida audio kanālus un satura produktus arī radio stacijām, savukārt DAB+ standarta ieviešana prasīs miljoniem eiro lielas investīcijas no nodokļu maksātāju naudas, kā arī uzliks pienākumu patērētājiem nomainīt radio uztvērējus,» uzsvēra Grīva.
NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka LVRTC veiktie ciparu radio apraides testi veikti, lai noskaidrotu, cik varētu izmaksāt pāreja no analogās apraides (FM,AM) uz digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraidi Latvijā, kā arī saprast kā minētā apraide tiek īstenota praksē.
Tolaik viņa uzsvēra, ka gadījumā, ja tiktu lemts par pāreju uz zemes ciparu radio apraidi, to nevarētu apsvērt agrāk par 2022.gadu. «Godīgi sakot, tā «zaļā gaisma» vismaz līdz 2022.gadam neiedegsies,» sacīja NEPLP priekšsēdētāja.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, skatoties no tirgus perspektīvas, padome līdz šim ar diezgan lielām šaubām ir skatījusies uz ciparu radio apraides ieviešanu Latvijā. Tāpat arī no LVRTC pārstāvju puses izskanējušais liecina, ka pastāv šķēršļi un bažas pārejā uz ciparu radio apraidi. Tomēr viņa sacīja, ka centra pārstāvji arī uzsvēruši, ka jāņem vērā tehnoloģiju attīstība un tas, ka vairākas Eiropas valstis paralēli analogajai ciparu apraidei ir ieviesušas ciparu radio apraidi. «Tas ir diskusijas un stratēģijas jautājums,» sacīja Ķezbere.
Tāpat viņa skaidroja, ka ir būtiski apsvērt izmaksas, kas saistāmas ar DAB+ apraides ieviešanu Latvijā, jo tad parādās jautājums par nepieciešamo apraides torņu būvniecību Viļakā un Dagdā, kuru izveidei papildus no budžeta būtu nepieciešami 35 000 eiro. Savukārt, ja noklātu televīzijas skatīšanās daļu virszemē no piecām līdz desmit programmām, tad tam papildus būtu nepieciešami vēl 40 000 eiro, sacīja NEPLP priekšsēdētāja.
«Vai esam gatavi šādas summas maksāt, vai tam budžetā ir nauda - tie ir izskatāmi jautājumi,» uzsvēra Ķezbere.
Viņa norādīja, ka ciparu radio apraidei ir arī savas priekšrocības, jo raidītāju darbības laikā tiek ieekonomēta elektroenerģija, kā arī ir ieguvumi apraides cenā un dzirdamība arī ir labāka. Tomēr tajā pašā laikā tiek apdraudēts komerciālo radio tirgus, kurš tiktu ierobežots, ieviešot ciparu radio apraidi. Tāpat tas nozīmētu, ka cilvēkiem būtu jāpērk jauni radio aparāti un jāmaina frekvence no FM uz DAB+, kas, pēc NEPLP priekšsēdētājas teiktā, arī nav saprātīgi, jo nebūtu pareizi visiem uzreiz likt mainīt radioaparātus. «Tie ir tie plusi un mīnusi, kas ir jāizsver,» skaidroja Ķezbere.
Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka 2016.gada beigās LVRTC uzsāka digitālās skaņas apraides tehnoloģijas - ciparu radio - testēšanu Latvijā.
Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) testēšana Rīgas reģionā ilga vienu gadu, un NEPLP tolaik pieņēma konceptuālu lēmumu ļaut digitālo radio apraidi pārbaudīt LR.
Sabiedrībai ciparu radio ieviešana nozīmētu gan labāku skaņas kvalitāti, gan kvalitatīvāku radio programmu uztveramību visā Latvijā. Savukārt raidorganizāciju ieguvums, pārejot uz ciparu skaņas apraidi, būtu būtiski zemākas programmas izplatīšanas izmaksas, jo analogajā apraidē, kāda Latvijā ir pašlaik, vienā tīklā var izplatīt tikai vienu programmu, savukārt digitālajā apraidē - līdz 18 programmām.
Ciparu radio testēšanas perioda uzdevums bija ne vien apzināt ekonomiskos ieguvumus, bet arī gūt praktisku pieredzi šīs tehnoloģijas nodrošināšanā raidorganizācijām un gala lietotājiem - klausītājiem.
Ciparu radio apraides testēšanas izmaksas sedza LVRTC.
Patlaban vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē un Vācijā, jau tiek ieviesta ciparu skaņas apraide, vienlaikus nodrošinot gan analogo, gan ciparu apraidi. Savukārt Norvēģija šogad pilnībā pāries uz ciparu skaņas apraidi, atsakoties no analogās radio apraides.
LVRTC paredzēja, ka Latvijā pāreja uz ciparu radio apraidi, ja šāds lēmums tiktu pieņemts, varētu notikt laika posmā no 2020.gada līdz 2025.gadam.