ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā trešdien bija dažādas tendences, bet spiedienu uz akciju cenām radīja naftas cenu krišanās un bažas par to, kā ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu ietekmēs stabilitāti Tuvajos Austrumos.
Biržu indeksi Londonā, Parīzē, Franfurtē un Ņujorkā maz mainījās, nedaudz samazinoties vai pieaugot.
«Tokai Tokyo Research Center» tirgu analītiķis Makoto Sengoku sacīja, ka Jeruzalemes jautājums var būt «destabilizējošs faktors globālajai kārtībai» un ir ērts akciju pārdošanas iemesls investoriem, kas bija gaidījuši iespēju gūt peļņu no nesenā akciju cenu kāpuma.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās pēc ziņojuma par ASV komerciālo benzīna rezervju palielināšanos.
Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm janvārī trešdien samazinājās par 1,66 ASV dolāriem līdz 55,96 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm februārī Londonas biržā saruka par 1,64 dolāriem līdz 61,22 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» trešdien kritās par 0,2% līdz 24 140,91 punktam, indekss «Standard & Poor's 500» saruka par mazāk nekā 0,1% līdz 2629,27 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,2% līdz 6776,38 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 0,3% līdz 7348,03 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 samazinājās par 0,4% līdz 12 998,85 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par mazāk nekā 0,1% līdz 5374,35 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,1826 līdz 1,1795 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka no 1,3441 līdz 1,3387 dolāriem par mārciņu, bet dolāra kurss attiecībā pret jenu samazinājās no 112,57 līdz 112,29 jenām par dolāru.
