Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) kopsapulcē pieņēmusi lēmumu lūgt Zemkopības ministriju (ZM) apturēt priekšlikumu virzību un diskusiju organizēšanu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos «Par koku ciršanu mežā» un «Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi», žurnālistus ceturtdien informēja LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Muižnieks uzsvēra, ka priekšlikumi par izmaiņām MK noteikumos balstījās uz Latvijas zinātnieku daudzu gadu gaitā veiktiem pētījumiem. Tomēr, pēc viņa teiktā, atsevišķas «zaļās» organizācijas sākušas apmaksātu dezinformācijas kampaņu «100 kailcirtes Latvijas simtgadei», ar kuru tiek nomelnoti Latvijas mežu īpašnieki, kokrūpnieki un meža nozarē strādājošie. Tāpat tiek apvainota Latvijas valsts, publiskajā telpā paužot, ka tajā tiek aktīvi izcirsti meži.
Pēc viņa teiktā, diskusija ar vides organizācijām nav konstruktīva, jo tās neņem vērā arī zinātniski pamatotus datus par mežu platību un krājas pieaugumu. Ietekme uz ekonomiku un sociālo sfēru netiekot ņemta vērā.
Muižnieks pauda viedokli, ka vides organizācijas necentās atspēkot meža īpašnieku argumentus, ka jaunās priedes var kvalitatīvi izaudzēt izlases cirtēs, kur tām trūkst saules, bet turpinājušas dezinformēt sabiedrību, ka grozījumu mērķis ir mežu izciršana un priedes nav jāatjauno, jo tās var augt vairākus simtus gadu. Tāpat, pēc viņa teiktā, atsevišķos gadījumos iepriekš minētie viedokļi bez argumentiem tika apmaksāti, izmantojot valsts budžeta līdzekļus, piemēram, viens no finansētājiem vides organizāciju iniciatīvām bija Sabiedrības integrācijas fonds.
Muižnieks teica, ka izstrādāto grozījumu MK noteikumos mērķis bija novērst situāciju, ka aptuveni 16% teritorijas, kas atrodas no 300 metriem līdz pieciem kilometriem no Baltijas jūras, pēc koku ciršanas vairs nav iespējams kvalitatīvi atjaunot priežu mežus. Patlaban šajā teritorijā ir atļautas tikai izlases cirtes, kurās saulmīles priedes normāli neaug.
Pēc viņa teiktā, grozījumu iniciatori aicināja risināt valdības noteikto prioritāti, lai turpmāk racionālāk tiktu izmantoti Latvijas zemes resursi, lai pārstrādē palielinātos kvalitatīvas koksnes īpatsvars un saruktu mazvērtīgās koksnes apjomi, bet jaunaudzes būtu jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu, lai garantētu labāku mežu augšanu nākotnē. Tāpat bija mērķis uzlabot nozares produktivitāti un augstvērtīgu meža audzēšanu nākotnē.
Muižnieks teica, ka LMĪB pauž nožēlu, ka daļas «zaļajās» organizācijās strādājošo interešu vārdā «tiek spļauts sejā mežu īpašniekiem, sabiedrībai, kam tiek bremzēta normāla ekonomiska izaugsme». Tāpēc LMĪB ir pieņēmusi lēmumu lūgt ZM apturēt priekšlikumu par grozījumiem MK noteikumos tālāku virzību, jo nevēlas, lai turpinās nomelnojoši pārmetumi valstij un tiktu izplatīti meli un viltus informācija.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss LKF piekrita meža īpašnieku biedrības vērtējumam par radušos situāciju. «Darba grupās bijām tālu pavirzījušies uz priekšu, meža īpašnieki bija apņēmušies savu naudu investēt meža atjaunošanā, bet, izejot ārā no darba grupas sēdēm, saskārāmies ar demagoģisko informatīvo karu,» teica Klauss.
Taču, pēc viņa teiktā, darbs pie grozījumiem MK noteikumos ir jāturpina. LKF ieskatā grozījumi MK noteikumos būtu jāvirza tālākai izskatīšanai, ja ir vēlme Latviju virzīt labklājības ceļa virzienā un veidot turīgu tautu. «Es uzskatu, ka MK noteikumi bija jāgroza, tie nebija tik pretrunīgi, un tā ir milzīga kļūda, ka grozījumi MK noteikumos netiks pieņemti, jo tautsaimniecībai jāvirzās uz priekšu,» uzsvēra Klauss.
Jau ziņots, ka virkne organizāciju un privātpersonu apvienojušās sabiedriskā iniciatīvā «100 kailcirtes Latvijas simtgadei», aicinot sabiedrību parakstīt petīciju pret plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos «Par koku ciršanu mežā». Sabiedriskajai iniciatīvai «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» pievienojies biedrības «Zemes draugi» projekts «Ilgtspējas skola», Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, biedrība «Zaļā brīvība», Latvijas Ornitologu biedrība un Vides aizsardzības klubs.
Iniciatīvas īstenotāji uzskata, ka plānotās izmaiņas palielinās mežistrādes intensitāti Latvijā un negatīvi ietekmēs dabas daudzveidību. Kailciršu atļaušana piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, dabas aizstāvju ieskatā, var radīt augsnes erozijas risku, samazināt nekustamo īpašumu vērtību piekrastē, negatīvi ietekmēt piekrastes tūrisma industriju. Grozījumi organizāciju ieskatā arī ignorē valstī notiekošo biotopu kartēšanas procesu, tādējādi apdraudot piekrastē esošos Eiropas Savienības nozīmes biotopus. Cērtot kailcirtes, piekrastē uz vairākiem gadu desmitiem var tikt iznīcināti mellenāji un sēņu vietas, kas daļai Latvijas iedzīvotāju ir nozīmīgs iztikas avots, un tiks noplicināta piekrastes ainava kopumā. Savukārt ciršanas caurmēra samazināšana un arvien jaunāku koku ciršana visā valstī samazināšot veco mežu platības, uzskata dabas aizstāvji.
Tāpat vēstīts, ka grozījumi noteikumos «Par koku ciršanu mežā» paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Grozījumi noteikumos «Par koku ciršanu mežā» paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.
ZM ir sagatavojusi arī grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos «Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi». Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.
