Nozaru koplīgums ir kvalitātes zīme un iespēja rast priekšrocības koplīguma dalībniekiem, šodien notikušajā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizētajā konferencē pauda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Konference tika organizēta, lai aktualizētu pozitīvo pieredzi, ko var sniegt darba devēju un darba ņēmēju sadarbība nozaru līmenī. Konferencē eksperti, ministri, amatpersonas, arodbiedrību un uzņēmumu pārstāvji diskutēja par ceļu uz nozares koplīgumu slēgšanu.
Svarīga ir saruna starp visām iesaistītajām pusēm un vienota sapratne par to, ka nozaru koplīgums sniedz iespējas ne tikai uzņēmumu, bet arī valstiskā līmenī, piemēram, mazinot ēnu ekonomiku, skaidroja Meņģelsone.
«Visos līmeņos mums jādomā par to, lai cilvēki šeit gribētu dzīvot un strādāt. Lai to panāktu, viens no instrumentiem ir noslēgt ģenerālvienošanās tajās nozarēs, kur tādu vēl nav. Tādēļ ārkārtīgi svarīgi, lai valsts un pašvaldību iestādes nāktu pretī tiem darba ņēmējiem un darba devējiem, kuri vēlas noslēgt nozaru koplīgumus,» pauda LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Konferences laikā notika arī diskusija par pieredzi nozares koplīgumu noslēgšanā. Latvijā ģenerālvienošanās noslēguši dzelzceļa nozares darba devēji un arodbiedrības.
Vistuvākajā laikā nozares koplīgumu labo praksi plāno pārņemt arī būvniecības nozare. «Lielākais izaicinājums ceļā uz būvniecības nozares koplīguma noslēgšanu ir radīt sapratni, ka ģenerālvienošanās visām iesaistītajām pusēm ir iespēja, nevis drauds,» uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
«Nozares koplīgums ir instruments, lai nodrošinātu pietiekamu darbaspēku būvniecības nozarē. Lai jaunieši ietu mācīties būvniecību, nozare ir jāparāda kā simpātiska - legāla un prestiža. Panākot šādu priekšstatu, pēc pāris gadiem mēs piesaistīsim jaunus darbiniekus nozarei,» stāstīja Latvijas Celtnieku arodbiedrības valdes loceklis Mārtiņš Dunskis.
