Starp nākamā gada izaicinājumiem lauksaimniecības nozarē Latvijā ir aktīvākas sarunas par jauno Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmu, pauda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP).
LOSP: Starp nākamā gada izaicinājumiem lauksaimniecībā ir aktīvākas sarunas par jauno ES daudzgadu finanšu shēmu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LOSP norādīja, ka 2018.gadā Eiropas Savienības (ES) līmenī būs aktīvākas sarunas par likumdošanas priekšlikumiem saistībā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), par jauno ES daudzgadu finanšu shēmu. LOSP ieskatā ļoti būtiski arī nākamajā periodā saglabāt pietiekoši lielu ES finansējumu KLP mērķiem, lai varētu risināt izaicinājumus, ar kuriem lauksaimnieki saskaras savā darbībā, piemēram, lai spētu pielāgoties klimata pārmaiņu radītajām sekām, stiprinātu starptautisko konkurētspēju. Prioritāte ir panākt, lai visās ES dalībvalstīs ir vienādi tiešie maksājumi, un finanšu perioda pašā sākumā novērst tiešo maksājumu atbalsta atšķirības starp ES dalībvalstīm, uzsvēra padomē.
Tāpat LOSP nākamgad ir apņēmusies aizstāvēt īpašos noteikumus sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanai likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ietvaros. LOSP atgādināja, ka īpaši noteikumi par sezonas laukstrādniekiem, kas nodarbināti lauksaimniecības sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā - ir ieviesti uz pārejas periodu un līdz 2018.gada 1.februārim paredzēts izvērtēt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas gaitu un rezultātus.
«Šāds sezonas laukstrādnieku ienākumu nodoklis ir būtisks un jāsaglabā, turklāt tas ir nepieciešams arī citās lauksaimniecības nozarēs, piemēram, graudkopībā, sezonas darbiem, tādiem, kā akmeņu lasīšana un sēklu lauku ravēšana. Šis nodoklis ir svarīgs arī tāpēc, ka lielas problēmas lauksaimniecības nozarē ir piesaistīt darbaspēku,» norādīja LOSP.
LOSP pauda cerību, ka nākamajā gadā lauksaimniecības nozarē nebūs lielu satricinājumu, kā piemēram, tirgus svārstības un slikti laika apstākļi, un lauksaimnieki varēs pievērst visu uzmanību saimniecību darbības attīstībai un efektivitātes uzlabošanai.
LOSP plāno turpināt strādāt pie risinājumiem, lai samazinātu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) slogu nodokļu maksātājiem. Tas būtiski paaugstinātu ekonomikas konkurētspēju, palielinot investīcijas un radot jaunas darbavietas. Tomēr arī pašiem lauksaimniekiem ir svarīgi sadarboties un nostiprināt savas pozīcijas produktu piegādes ķēdē, lai lauksaimniecības nozari stabilizētu, piemēram, gaļas nozarē ir jāuzlabo sadarbība, jāveido kooperācija, kā arī būtu jādomā par subproduktu pārstrādes papildināšanu.
Turpretī biedrībā «Zemnieku saeima» norādīja, ka kā nākamā gada izaicinājums Latvijā saglabājas nodokļu reforma, jo tikai gada beigās lauksaimnieks apjautīs, vai nodokļu reforma dos pozitīvu vai negatīvu rezultātu.
«Zemnieku saeimas» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš sacīja, ka ir grūti prognozēt, kāds nākamais gads būs lauksaimniecības sektorā. Tikai pavasarī būs iespējams izvērtēt, kā noslēgusies ziemāju sēja, cik daudz ziemāju ir pārziemojis. Par to, kāds kopumā nākamais gads solās nozarē, varēs spriest vēlāk.
Jau ziņots, ka EK novembra beigās nāca klajā ar ziņojumu «Pārtikas un lauksaimniecības nākotne». Tajā norādīts, ka vienkāršāki noteikumi un elastīgāka pieeja nodrošinās KLP atbalstu lauksaimniekiem un veicina ES lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Paziņojumā izklāstīts, kā varētu nodrošināt vecākās ES kopējās politikas pielāgojamību arī turpmāk. EK pārstāvniecībā norādīja, ka iniciatīvas stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās varētu izvēlēties, kā un kur ieguldīt savu KLP finansējumu nolūkā sasniegt vērienīgos kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus.
EK skaidroja, ka, saglabājot pašreizējo divu pīlāru struktūru, ar vienkāršāku un elastīgāku pieeju tiks noteiktas sīki izklāstītas darbības, lai sasniegtu mērķus, par ko panākta vienošanās ES līmenī. Katra ES valsts pēc tam izstrādās savu stratēģisko plānu, norādot, kā tā plāno sasniegt mērķus, un šo plānu apstiprinās EK. Atbalsts lauksaimniekiem turpināsies tiešo maksājumu sistēmā. Paziņojumā aplūkoti arī atsevišķi risinājumi, kas ļautu nodrošināt taisnīgu un mērķorientētāku atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.