Mežsaimnieki: Valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšana mežsaimniecības nozarē palīdzēs risināt problēmas

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere/LETA

Valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšana mežsaimniecības nozarē palīdzēs risināt nozares problēmas, šodien pēc Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītās Krīzes vadības padomes sēdes žurnālistiem atzina mežsaimniecības nozares pārstāvji.

Viens no iniciatoriem valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšanai mežsaimniecībā, Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis pauda gandarījumu par Krīzes vadības padomes šodien pieņemto lēmumu, jo tādējādi mežsaimnieki tiks atviegloti situācijās, ja radīsies strīdi par neizpildītām saistībām pret kredītiestādēm vai Lauku atbalsta dienestu (LAD) par Eiropas Savienības (ES) finansētu projektu termiņu ievērošanu.

«Patlaban mežistrādes uzņēmumu rīcībā ir moderna tehnika, bet to nevar lietot dabas katastrofas apstākļos. Dubļu jūrā šī tehnika tiek lauzta, nepieciešams tās remonts, darba pašizmaksas ceļas, darba ražīgums krītas, netiek iegūti plānotie ieņēmumi. Situācija piespieda lūgt mežsaimniecībā izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu,» skaidroja Cunskis un piebilda, ka nozares pārstāvji nelūgs valstij kompensēt radušos zaudējumus.

Savukārt Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāstīja, ka viņa pārstāvētā biedrība vērsusies Krīzes vadības padomē, lai saistībā ar plūdiem mežos risinātu trīs LMĪB problēmjautājumus. Viens no tiem saistīts ar ES līdzfinansētiem projektiem par jaunaudžu kopšanu.

«Jaunaudžu kopšanas projekta ietvaros plūdu dēļ būs grūti ievērot termiņus, tāpēc ceram uz LAD sapratni, ka šogad laikapstākļu dēļ projekta īstenošana kavēsies. Otrs jautājums ir saistīts ar nākamā gada pavasarī plānoto jaunaudžu apsekošanu, lai noskaidrotu postījumu apmēru un cik daudz jaunaudžu gājis bojā. To atjaunošanai būs nepieciešams finansiāls atbalsts,» sacīja Muižnieks.

Savukārt trešais LMĪB jautājums saistīts ar meliorācijas sistēmas atjaunošanu privātajos mežos. «Iepriekš lielākie meliorācijas darbi tika veikti padomju gados, tāpēc tagad ir pienācis laiks izstrādāt vispārēju meliorācijas sistēmas atjaunošanas plānu, kas palīdzētu privātajiem mežsaimniekiem renovēt meliorācijas sistēmas. Cerams, Krīzes vadības padomes šīs dienas lēmums mudinās domāt par šāda plāna izstrādi,» pauda Muižnieks.

Jau ziņots, ka saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Krīzes vadības padome saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē, aicinot to atzīt kā valsts mēroga dabas katastrofu. Padome jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka valsts mēroga dabas katastrofa attieksies tikai uz mežsaimniecības nozari nevis meža nozari kopumā.

Dūklavs skaidroja, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums var tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietuša mežsaimnieka, jo tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos šo jautājumu varēs izskatīt kā «force majeure» apstākli.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu