Šogad enerģētikas nozarei ir tikusi pievērsta salīdzinoši liela uzmanība, taču nākamā gada izaicinājums nozarei ir savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana, aģentūrai LETA norādīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Nākamā gada izaicinājums enerģētikā - savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš skaidroja, ka 2017.gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne - gāzes tirgus atvēršana un diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni - bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā.
«Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības (ES) enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligātā iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen,» sacīja Āboltiņš.
Sekojot globālajām tendencēm, elektrības tirgū ienāca ar enerģētiku iepriekš nesaistīts spēlētājs - telekomunikāciju uzņēmums SIA «Lattelecom», mājsaimniecību tirgū radot reālu konkurenci AS «Latvenergo» un enerģijas patēriņa skaidrošanā uzsverot patērētāja aktīvas līdzdalības nozīmīgumu, norādīja eksperts.
«Enerģētikas tirgus privātpersonu segmentā ir sakustējies, cilvēki kļūst arvien informētāki un sākuši rīkoties, lai nepārmaksātu par elektrību - ja 2016.gadā lielākoties cilvēki nezināja, kas ir biržas tarifa cena un vien retais to izvēlējās, tad 2017.gadā tas kļuvis manāmi populārāks,» atzīmēja eksperts.
Savukārt nākamā gada izaicinājums, pēc Āboltiņa domām, ir laicīgi veikta politikas analīze un tai sekojoša enerģijas nozares politikas priekšlikumu sagatavošana. Nozare prasa laicīgu lēmumu pieņemšanu un konsekventu lēmumu īstenošanu. Nākamajā gadā liela uzmanība būs vērsta uz Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu, diskusijām par vēl viena starpsavienojuma starp Baltijas valstīm un Zviedriju izbūvi, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu un privātpersonu energoefektivitātes uzlabošanu.
«Visi prognozējamie 2018.gada notikumi ir tieši saistīti ar enerģētisko drošību. Reģionālā sadarbība kopīgu interešu enerģētikas infrastruktūras veidošanā, rūpīgi izsvērta, pierādījumos balstīta lēmumu pieņemšana un stratēģiski tālredzīga politika, kā arī atbildīgs, ieinteresēts un iesaistīts enerģijas patērētājs,» teica Āboltiņš.
Globālajā enerģijas tirgū Latvijai kā atsevišķam spēlētājam nav liela ietekme, atzina Āboltiņš, skaidrojot, ka Latvija kā atsevišķa valsts ir mazs elektroenerģijas un vēl mazāks gāzes tirgus, tādēļ sadarbība ar citām reģiona valstīm ir drīzāk nepieciešamība, nevis draudzīgs žests. Enerģētisko drošību Latvijai jāskata reģionālas sadarbības, ES un pat globāla līmeņa norišu kontekstā. Latvijai ir jāiekļaujas reģionālajā enerģijas tirgū un jāstrādā, lai tirgus darbotos iespējami labi un patērētāja labā.
Eksperts atzīmēja, ka vienlaikus Latvijai 2018.gadā būtu jāspēj sagatavot un nostiprināt stratēģisku skatījumu un regulējumu atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanai enerģijas ražošanā ilgtermiņā, lai lokāli radītu stabilu un paredzamu investīciju vidi, bet globālā kontekstā Latvija būtu konkurētspējīga kā atjaunojamo resursu un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantošanas lietpratēja.
«Ir svarīgi ņemt vērā globālās tendences, kas arvien vairāk vietas dod ar inovācijām, enerģijas optimālu izmantošanu un atjaunojamo energoresursu integrēšanu sarežģītās un gudrās enerģijas sistēmās saistītām tehnoloģijām un risinājumiem,» uzsvēra Āboltiņš.
Kā ziņots, 2016.gadā, Saeimai atbalstot grozījumus Enerģētikas likumā, tika pieņemts lēmums par dabasgāzes tirgus atvēršanu brīvai konkurencei 2017.gada 3.aprīlī. Vienlaikus tika noteikts, ka līdz tirgus atvēršanai vertikāli integrētam uzņēmumam «Latvijas gāze» ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - vienu, kas pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, un otru, kas īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.