Šogad jūrā pie Liepājas plānots sākt puskilometru garas krasta aizsargbūves būvniecību, lai pasargātu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no ieskalošanas jūrā krasta erozijas ietekmē, informēja Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs.
Šogad plašu rezonansi un iedzīvotāju interesi izraisījuši kādreizējā Liepājas cietokšņa daļas - Ziemeļu fortu - betona konstrukciju un augsnes slāņu nogruvumi. Krasta erozija nopietni apdraud Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas atrodas Šķēdē, aptuveni četrus kilometrus no pilsētas uz ziemeļiem. Krasta tiešās noskalošanas zonā nonākušas ne vien notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, bet arī memoriāls holokausta upuriem Šķēdē.
Krasta erozijas procesa rezultātā vislielāko risku nākotnē rada iespējamā avārija vētras laikā, kad jūrā tiktu ieskalota bijusī hlorētavas ēka vai dūņu lauks, teikts būnas būvprojekta skaidrojošajā aprakstā.
Krasta erozijas rašanos un attīstību šajā teritrijā objektīvi nosaka Liepājas ostas moli. Pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas 1972.gadā, kad tās tika izbūvētas, atradās 200 metrus no jūras krasta, bet pašlaik tuvākās būves no jūras šķir vien 40 - 50 metri. Pašlaik vidējais krasta noskalošanas ātrums šajā piekrastes posmā sasniedz no trim līdz sešiem metriem gadā. Ņemot vērā, ka minētie objekti jau atrodas krasta izskalošanas zonā, var prognozēt, ka nākamo 10 - 20 gadu laikā tie visi daļēji vai pilnībā tiks ieskaloti jūrā, ja nekas netiktu darīts, lai krasta eroziju novērstu, teikts būnas būvprojekta skaidrojošajā aprakstā.
Lai meklētu risinājumu, jau pirms vairāk nekā 10 gadiem valsts SIA «Vides projekti», SIA «BGS», SIA «HT-Konsaltings» un SIA «Procesu analīzes un izpētes centrs» konsultanti veica kompleksus pētījumus, izvērtējot dažādus iespējamos risinājumus. Tika izvērtēta arī iespēja pret krasta eroziju cīnīties ar viļņlaužiem, taču rezultātā par piemērotāko atzīta būnas būvniecība. Kā skaidroja Bogovičs, būna ir molam līdzīga, sanešus aizturoša krasta aizsargbūve, kā rezultātā sagaidāms, ka vietā, kur pašlaik notiek krasta erozija, laika gaitā veidotos pludmale, atrisinot attīrīšanas iekārtu aizsardzības problēmu un aizsargājot arī memoriālu un kapus.
Būnu plānots izbūvēt uz ziemeļiem no attīrīšanas iekārtām jūrā perpendikulāri krastam. Būna būs līnijbūve ar trapecveida profilu, un būnas ķermeņa kodols būs veidots no ģeotekstila caurulēm, kas, savukārt, tiks piepildītas ar smiltīm. Pa ārējo perimetru būnu no viļņošanās un ledus aizsargās ar akmeņiem, liecina būvprojekta skaidrojošais apraksts.
Pašlaik izsludināts iepirkuma konkurss par būnas izbūvi. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 17.janvāris. Saskaņā ar konkursa nolikumu būnas izbūvi plānots pabeigt divu gadu laikā. Plānots, ka būnas būvniecība varētu izmaksāt ap 5,5 miljoniem eiro, no kuriem 85% būs Eiropas Savienības finansējums.
