Valsts pārvaldē darbs ir virzīts uz procesu, nevis rezultātu, tā intervijā laikrakstam «Diena» secina valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Ierēdņu loģika: Galvenais, ka esmu atnācis uz darbu un kaut ko daru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Redzam, kā mūsu valstī tiek tērēti līdzekļi - iespējams, visi šie līdzekļi tērēti likumīgi un pareizi uzskaitīti, tikai nav rezultāta. Tā ir milzīga problēma,» saka Krūmiņa.
«[..] Grūti spriest, kāpēc katra atsevišķā institūcija ļāvusies tādam vienaldzības garam. Tas ir ļoti slikti, un, kamēr valstī nepārveidosim šo procesu kā darbu, kas virzīts uz rezultātu, tā būs.»
Krūmiņa stāsta, ka liela daļa cilvēku pat neaizdomājas par šīm lietām. Tas pat ir iegājis rutīnā - kāds tur rezultāts, galvenais, ka esmu atnācis uz darbu un kaut ko daru.
«Nākamo piecu gadu VK stratēģijā esam paredzējuši īstenot plašu informācijas apmaiņu par labās prakses piemēriem gan pašvaldībās, gan valsts pārvaldes iestādēs. Veicam revīzijas par ļoti plašu jautājumu loku - par pašvaldību administratīvajām izmaksām, maksas pakalpojumiem, sabiedriskās kārtības uzturēšanas izdevumiem - un redzam labās prakses piemērus, kas parāda, kā lietas būtu darāmas, lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu, lai iedzīvotājs saņemtu to pakalpojumu, kas viņam vajadzīgs. Līdz ar to - lai nepiedzīvotu brīdi, kad uz kādu pašvaldību X aiziet VK un stāsta - redziet, tomēr jāsasniedz mērķi, nevis jāstrādā tikai procesā -, mēs pēc šīm revīzijām stāstīsim par pašvaldībām, kuras īsteno šo labo praksi. Tāpat par noteiktiem jautājumiem VK izstrādās tā saukto kritēriju koku, kas katrai pašvaldībai ļaus precīzi saprast, vai tās darbība atbilst labās prakses rezultātu sasniegšanas modelim,» tā Krūmiņa.