Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

«Zemnieku saeima»: lauksaimnieku elektroenerģijas rēķini ir par 40-60% augstāki nekā decembrī

Foto: Reuters/Scanpix

Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri, informēja biedrībā.

Pēdējo dienu laikā «Zemnieku saeima» saņēmusi neskaitāmus zvanus no lauksaimniekiem, kuri pauž neizpratni un sašutumu par janvāra elektroenerģijas rēķiniem, kas ir 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem», kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.

«Zemnieku saeimā» norādīja, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums - atteikšanās no liekajām jaudām - bija iespējams tikai pagājušajā gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, nav iespējams daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt. Tāpat nav izprotama jaunās izmaksu pozīcijas būtība un mērķis.

«Tik straujš elektroenerģijas rēķinu pieaugums saimniecībām, kurām nav alternatīvas, nav pieņemams. Elektrības rēķinā mainīgā daļa veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai, savukārt fiksētā daļa ir atkarīga no sprieguma pakāpes un patēriņa grupas. Piemēram augkopībā un dārzeņkopībā aktīvā sezona, kad ir nepieciešama liela elektrības jauda, ir pāris mēneši gadā. Pārējā laikā jaudu ir jāsamazina, tomēr AS «Sadales tīkls», pēc mums pieejamās informācijas, kopš 2018.gada 1.janvāra nepiedāvā tādu iespēju, kā samazināt jaudu daļēji uz laiku,» uzsvēra «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa sacītā, lauksaimniekiem kā risinājums tiek piedāvāts objektā uzstādīt divus elektroenerģijas skaitītājus un vienu no tiem uz laiku līdz sešiem mēnešiem atslēgt, kas ir papildus izmaksas, kas atsevišķos gadījumos varētu būt mērāmas tūkstošos eiro. «Uzskatām, ka valdībai vajadzētu izvērtēt, vai izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelī nebija pārsteidzīgs solis, kā arī meklēt samērīgus risinājumus arī mazo un vidējo patērētāju pastāvēšanai laukos,» uzsvēra Lazdiņš.

Jau ziņots - lai rastu risinājumu, kā arvien pieaugošo obligātās iepirkuma (OIK) komponenti noturētu 26,79 eiro par megavatstundu apmērā, valdība īstenojusi virkni pasākumus. Tajā skaitā 2016.gada 23.novembrī Saeima atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no 2018.gada 1.janvāra mainīt OIK finansēšanas modeli.

Ekonomikas ministrija norāda, ka jaunais OIK modelis ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā, kā arī mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību. OIK maksājums patērētājiem no nākamā gada būs atkarīgs no to elektroenerģijas pieslēguma efektivitātes un tas tiks sadalīts divās daļās - pēc elektroenerģijas patēriņa un pēc pieprasītās pieslēguma jaudas. Mazāku OIK maksās tie uzņēmumi un mājsaimniecības, kuri efektīvāk izmantos pieslēgto jaudu.

«Zemnieku saeimas» biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

2 Komentāri