«SEB bankas» vadītāja: Latvijas bankas daudzos risinājumos apsteidz bankas Igaunijā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Latvijas bankas daudzos risinājumos apsteidz bankas Igaunijā, intervijā atzina «SEB bankas» valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

«Ikviena konkurence veicina attīstību - gan pašām bankām, gan klientiem rodas iespējas saņemt kaut ko labāku, ērtāku. Bankas [Latvijā] tiešām ir attīstījušās strauji, un piedāvājumi ir ļoti moderni salīdzinājumā pat ar mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā, kurus mēs vienmēr gribam likt sev par piemēru digitālās attīstības jomā. Tur konkurence ir mazāka, un mēs redzam, ka daudzos risinājumos Latvijas bankas ir priekšā,» teica Tetere.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latvijas bankas apsteidz bankas Igaunijā tajā, cik detalizēti uzņēmēji var saņemt atskaites no internetbankas. «Uzņēmējiem tas ir ļoti būtiski, lai varētu veikt savas darbības analīzi. Mūsu bankas šajā ziņā uzņēmējiem ir gājušas ļoti pretī,» piebilda Tetere.

Tāpat viņa sacīja, lai varētu attīstīt ātru un attālinātu patēriņa kreditēšanu, ir nepieciešami dažādi reģistri, pamatojoties uz kuriem bankas klientus var izvērtēt, tostarp Latvijā ar banku atbalstu ir izveidots «Kredītinformācijas birojs», kas apkopo gan pozitīvo, gan negatīvo maksājumu vēsturi, bet Igaunijā pozitīvās maksājumu vēstures reģistra nav. «Līdz ar to Igaunijas bankas no reģistriem var iegūt informāciju tikai par negatīviem faktiem - maksājumu kavējumiem. Taču pozitīvā kredītvēsture var dot daudz plašāku informāciju - mēs redzam cilvēka spēju atmaksāt aizdevumus, disciplīnu utt.,» teica Tetere.

Jautāta, kā tuvākajā laikā varētu mainīties Latvijas banku sistēma, «SEB bankas» vadītāja minēja, ka liels jautājums ir, vai turpmāk ar banku sapratīsim tos pašus pakalpojumus, par kuriem runājam šodien. «It īpaši, ja mēs atceramies par «atvērto banku» jeb «open banking» iespēju, kas bankām ar klientu atļauju ļauj dalīties ar informāciju. Tas ļaus papildināt pakalpojumus, produktus, meklēt jaunas iespējas, kā apkalpot klientus. Cik daudz bankas būs gatavas iet iekšā atvērtajā ekonomikā, cik daudz apkalpošanā iesaistīsies jauni uzņēmumi, to mēs redzēsim. Tomēr mēs jau šodien redzam, ka sabiedrība arvien vairāk iesaistās atvērtās ekonomikas sistēmās un ir gatava dalīties. Piemēram, jaunā paaudze mājokļus labprātāk īrē, nevis pērk, ņem auto operatīvajā līzingā un pēc tam atdod. Līdz ar to industrijas nākotnes attīstības modeļi var būt ļoti dažādi,» klāstīja Tetere.

Viņa arī uzsvēra, ka nopietns enkurs, kas ir bankām, un kas ir jāmēģina nosargāt, ir uzticamība, bet otra lielā vērtība ir banku infrastruktūra. «Lai kā mums patiktu kāda jauna platforma vai jauns veids, kā samaksāt par pakalpojumu, diezin vai kāds būs gatavs šādā platformā ieguldīt visus savus uzkrājumus. Banka ir licencēta, pieder zināmiem akcionāriem, ir pārbaudīta daudzu gadu garumā. Šis uzticamības jautājums bankām ir jāprot noturēt un arī pārdot. Otra lielā vērtība ir banku infrastruktūra. Mirklī, kad ir jāveic norēķini starp bankām, jāveic pārskaitījumi uz ārvalstīm, tad ir tradicionālās platformas, kurās šie norēķini patiešām notiek,» sacīja Tetere.

Savukārt jautāta, vai ir pakalpojumi, no kuriem bankas varētu atteikties un kurus pilnībā varētu pārņemt «FinTech» uzņēmumi, «SEB bankas» vadītāja norādīja, ka ir jāmēģina atrast tos punktus, kur bankas un «FinTech» uzņēmumi var sadarboties. «Droši vien būs arvien vairāk pakalpojumu, kurus klientam nodrošinās vairāki piegādātāji. Taču es nedomāju, ka mēs pateiksim: šis produkts mums nav izdevīgs, mēs to vairs nenodrošināsim! Drīzāk mēģinās atrast veidu, kā sadarbojoties klientiem var iedot vairāk. Tehnoloģijas pieļauj izcilus risinājumus,» piebilda Tetere.

«SEB bankas» vadītāja arī sacīja, ka šogad Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme nekā pērn, kas no vienas puses ļauj arī bankām prognozēt straujāku izaugsmi, taču no otras puses to darbību ietekmē regulas. «Latvijā mēs prognozējam labu izaugsmi - labāku nekā iepriekš. Tas liktu domāt, ka arī bankām būtu lielāka iespēja augt un pelnīt. No otras puses, ir daudz regulu, kuras ir ienākušas tieši banku sektorā. Bankas līdz šim ir bijušas visai aizņemtas ar to ieviešanu. Līdz ar to izaicinājumu arī netrūkst, un, ja, no vienas puses, šķiet, ka stabilas izaugsmes laikā var nedaudz atslābt, tad ir citi faktori, kuri liek lauzīt galvu, kā šo biznesu tālāk attīstīt. Izaicinājums ir arī negatīvās procentu likmes, un es nedomāju, ka tās šogad mainīsies,» teica Tetere.

Pēc aktīvu apmēra «SEB banka» 2017.gada septembra beigās bija otra lielākā banka Latvijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu