Aptuveni viena trešdaļa Igaunijā patērētā alkohola tiek nopirkta Latvijā - tas ir kārtējais apliecinājums arvien pieaugošajai igauņu alkotūrisma tendencei, kas atspoguļo Igaunijā vērojamo straujo akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholiskajiem dzērieniem, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR.
Igaunijas alkoholisko dzērienu ražotāja «A. Le Coq» vadītājs Tarmo Nops atklāj, ka pagājušā gada otrajā pusē vairāk nekā trešdaļa uzņēmuma saražotās produkcijas tika pārdota Latvijā. Savukārt decembrī «A. Le Coq» Latvijā pārdeva 40% saražotās produkcijas, kas ir rekordaugsts līmenis. Salīdzinājumam 2017.gada sākumā, šis īpatsvars bija vien ap 10%.
Līdzīgu pārrobežu tirdzniecības bumu piedzīvo arī Igaunijas alkohola ražotājs «Saku».
Par igauņu alkotūrismu uz Latviju liecina arī statistikas un kredītkaršu dati – Igaunijas iedzīvotāju Latvijā iztērētās naudas daudzums pagājušajā gadā pieauga katru mēnesi.
Uzņēmēji Latvijā, protams, nelaiž garām iespēju nopelnīt – reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu, Latvijas pusē Igaunijas pierobežā tiek atvērtas jaunas alkohola tirdzniecības vietas, savukārt esošās paplašinās.
Kā ziņoja LETA, Igaunijas parlaments janvārī pieņēma grozījumu likumā par alkohola, tabakas, degvielas un elektroenerģijas akcīzes nodokļiem, paredzot uz pusi samazināt februārī plānoto alkohola akcīzes nodokļa likmes paaugstinājumu.
2018.gadā plānotā nodokļa likme alum, citam alkoholam, vīnam un raudzētajiem dzērieniem ar etanola saturu līdz sešiem tilpuma procentiem samazināta uz pusi. Alkohola akcīzes nodokļa likmes 2019. un 2020.gadā paliks plānotajā 10% līmenī, bet vīnam un raudzētajiem dzērieniem ar etanola saturu līdz sešiem tilpuma procentiem - 20% līmenī.
Konkrēti, akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tiks paaugstināts par 5% plānoto 10% vietā, bet alum un sidram šā nodokļa pieaugums būs 9% iepriekš paredzēto 18% vietā.
Akcīzes nodokli vīniem gan nolemts paaugstināt par sākumā plānotajiem 20%.
Lai arī Latvijā tiek palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, nodokļa likmes kāpums Igaunijā ir straujāks, tāpēc paredzams, ka alkoholisko dzērienu cenu ievērojamās atšķirības Igaunijā un Latvijā saglabāsies arī turpmāk.
Igaunijas alkohola ražotāji gan atzīst, ka akcīzes nodokļa pieauguma iespaids uz ražotājiem kopumā izrādījies pozitīvs, jo kopējais alkohola patēriņš Igaunijā ir palielinājies – problēma gan esot tur, ka arvien vairāk cilvēku pēc alkohola brauc uz Latviju.
Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde arī secinājusi, ka tā dēvētais alkohola tūrisms uz Latviju Igaunijas valsts budžetam pērn izmaksājis apmēram 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu - krietni vairāk, nekā prognozēja Finanšu ministrija, ziņoja LETA.
Pārvaldes dati liecina, ka alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi 2017.gadā bijuši 227 miljoni eiro - par 33 miljoniem eiro mazāk, nekā cerēts, un par aptuveni 10% mazāk nekā gadu iepriekš, kad akcīzes nodokļa likmes bija krietni zemākas.
Igaunijas alkohola ražotāji aicinājuši jau aicinājuši valdību apturēt arī 2019.gadam ieplānoto akcīzes nodokļa palielinājumu.
Vēloties paust neapmierinātību ar nodokļu politiku Igaunijā, aktīvistu grupa decembrī paziņoja par plāniem savas valsts simtgades dienā - 2018.gada 24.februārī - autokolonnā doties uz Latviju.
Decembra vidū sociālajā tīklā «Facebook» ierosinātajai akcijai «24.02. Visi kopā uz Latviju!», bija pieteikušies 1400 cilvēki, bet vēl aptuveni 6500 izrādījuši par to interesi.
Akcijas iniciators Tāvi Lepiks atzīst, ka sākotnēji cerējis sapulcēt apmēram simt cilvēku. Viņš prognozēja reāli dosies ceļā varētu doties aptuveni 500 cilvēku.
