«Bonava» vadītājs: Rīgā ir potenciāls pārdot 450-500 dzīvokļus gadā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas mājokļu tirgū nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Bonava» saskata potenciālu gadā pārdot aptuveni 450-500 vidējās cenu kategorijas dzīvokļu, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Bonava» reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā Maikls Bjorklunds.

Pērn «Bonava» pārdeva nedaudz mazāk par 200 dzīvokļiem, bet Latvijas tirgus tiek uzskatīts par vienu no daudzsološākajiem, un jau šā gada beigās plānots vienlaikus tirgot dzīvokļus astoņās vai deviņās jaunajās dzīvojamajās mājās.

«Mūsu mērķis ir saglabāt īpašumu cenas vidusšķirai pieejamā līmenī. Piemēram, Igaunijā dzīvokļi tiek pārdoti par 1900 līdz 2200 eiro par kvadrātmetru, savukārt Latvijā īpašumus pārdodam par 1500 līdz 1800 eiro par kvadrātmetru. Lielākā daļa dzīvokļu Latvijā tiek pārdota par 1500-1600 eiro par kvadrātmetru, un, ja izdosies saglabāt šādu cenu līmeni, tad mums šajā tirgū klāsies labi. Ja mēs paaugstinātu vidējo cenu līdz 1800 eiro par kvadrātmetru, tad mūsu tirgus daļa samazinātos,» skaidroja Bjorklunds.

Ņemot vērā uzņēmuma aprēķinus, Latvijā «Bonava» varētu pārdot 450 līdz 500 dzīvokļus gadā, tirgum ir šāds potenciāls. Patlaban Latvijā gadā «Bonava» uzbūvē nedaudz vairāk par 200 dzīvokļiem, un Bjorklunds uzskata, ka šo apjomu varētu divkāršot.

Savukārt Igaunijā - galvenokārt Tallinā un tās apkārtnē - ir potenciāls gadā uzbūvēt un pārdot 300 līdz 400 dzīvokļus, informēja Bjorklunds. Jau patlaban Tallinā «Bonava» būvē vairāk nekā 200 dzīvokļus gadā, ir iespēja apjomus palielināt, taču tirgus potenciāls tur ir nedaudz mazāks kā Rīgā.

«Jāskatās arī uz cenu veidojošajiem faktoriem, kas lielā mērā saistīti ar zemes vērtību. Latvijā patlaban zeme ir pat divas reizes lētāka nekā Tallinā, tāpēc arī šajā ziņā potenciāls audzēt apjomus Tallinā ir mazāks nekā Rīgā. Tas ir arī tādēļ, ka Igaunijā starp attīstītājiem pastāv diezgan sīva konkurence. Rīgā šī konkurence ir normāla, saprātīga, taču Tallinā to pat varētu dēvēt par neveselīgu konkurenci, jo ir pārāk daudz tirgus dalībnieku. Savukārt Viļņā attīstītāju konkurence ir diezgan liela, lielāka nekā Rīgā, taču nav tik saasināta kā Tallinā. Patlaban Rīgā ir mazāk aktīvu attīstītāju nekā Tallinā un Viļņā,» skaidroja Bjorklunds.

Viņš norādīja, ka Rīgas reģionā cenu līmenis patlaban ir labi līdzsvarots un «Bonava» grib strādāt pieejamā cenu kategorijā.

«Ja mēs iziesim ārpus šī cenu līmeņa, tad vai nu nedaudz palēnināsies attīstība, vai arī mūsu riski kļūs lielāki. Mēs neesam vienīgie attīstītāji tirgū. Pieredze Tallinā liecina, ka tad, kad citi projektu attīstītāji paceļ cenas un viņiem kādā ilgākā laika posmā par šo paaugstināto cenu arī izdodas īpašumus veiksmīgi pārdot, tad arī citiem attīstītājiem ir grūti necelt cenas. Katrs attīstītājs taču ir orientēts uz noteiktas peļņas gūšanu. Tāpēc arī mums Tallinā nācās paaugstināt dzīvokļu pārdošanas cenas un vienlaikus uzņemties lielāku risku, nekā mēs normāli gribētu,» sacīja Bjorklunds.

Līdz ar to «Bonava» ir izdarījusi secinājumu, ka laiku un objektu skaitu vajadzētu vērtēt augstāk nekā cenu un peļņas maržu jeb apgrozījuma rentabilitāti. «Tādēļ Rīgas tirgū mums ir veselīgs un līdzsvarots attīstības plāns. Ir jāstrādā ļoti uzmanīgi, lai nenāktos paaugstināt cenu,» norādīja Bjorklunds.

Viņš piebilda, ka «Bonava» nepārtraukti strādā pie jauniem projektiem - Prūšu ielas projekts ir izpārdots, pārdošanā ir arī Sermuliņu ielas, Stārķu ielas un Stirnu ielas projekti. Pašlaik pārdošanā ir četri projekti, plānots, ka gada nogalē tiks tirgoti astoņi vai deviņi jaunie projekti.

«Vienlaikus būvēsim piecus vai sešus projektus un tirgosim astoņus vai deviņus projektus. Šādi apjomi mums būs liels sasniegums, jo pirms kāda laika «Bonava» pārdeva dzīvokļus vienlaikus tikai vienā vai divos projektos. Piemēram, pirms pāris gadiem vienlaikus pārdevām tikai Biķernieku ielas un Putnu ielas projektus, pēc tam - Lapsu ielas un Prūšu ielas projektus,» sacīja Bjorklunds.

«Bonava» ir vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs Ziemeļeiropā, kas ir izaudzis no uzņēmuma NCC. Pašlaik uzņēmumā «Bonava» strādā 2000 darbinieku, un tas darbojas Zviedrijā, Vācijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Krievijā (Sanktpēterburgā), Igaunijā un Latvijā, 2017.gadā sasniedzot pārdošanas rezultātus 14,5 miljardu Zviedrijas kronu (1,44 miljardi eiro) apmērā. «Bonava» akcijas kotē «Nasdaq» biržā Stokholmā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu