Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija (BRA) nosūtījusi atklātu vēstuli premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS), kurā pauž atbalstu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reformai, un prasa premjeru distancēties no «populistiskiem un politiski motivētiem» pieprasījumiem OIK diferenciāciju atcelt, informēja BRA.
Vēstulē BRA uzsver rūpniecības nozares milzīgo pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, gan samaksāto nodokļu, gan radīto darbavietu ziņā. BRA atgādina, ka industriālie ražotāji identificēti kā grupa, uz kuru OIK maksājumu apmērs atstāj visnegatīvākās sekas, tiešā veidā ietekmējot saražotās produkcijas cenu un konkurētspēju ar citām valstīm.
BRA norāda, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017.gadā apstrādes rūpniecības pienesums Latvijai bija 12,7% no iekšzemes kopprodukta, kamēr lauksaimniecības - 3,9%. Turklāt reģionālo attīstību Latvijā veicina ne tikai lauksaimnieciskā ražošana, bet arī industriālā rūpniecība, uzsver BRA, piebilstot, ka tieši lielie uzņēmumi ir vieni no lielākajiem darba devējiem - 2017.gadā apstrādes rūpniecībā bija nodarbināti 120 900 cilvēku jeb 13,5% no kopējā nodarbināto skaita, kamēr lauksaimniecībā - tikai 6,9%. Turklāt Latvijas reģionos rūpniecības uzņēmumi ir lielākais darba devējs. BRA vēstulē atzīmē arī rūpniecības nozares ieguldījums Latvijas ekonomikas dzinuļa - eksporta jomā, - apstrādes rūpniecības nozare 2017.gadā nodrošināja 27,8% no kopējā Latvijas eksporta.
BRA atgādina, ka industriālie ražotāji identificēti kā grupa, uz kuru OIK maksājumu apmērs atstāj visnegatīvākās sekas. Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem OIK maksājumi veido ievērojamu daļu izmaksu - vidēji 16%, kamēr vidējiem un mazajiem uzņēmumiem - 2%. OIK maksājums ļoti būtiski ietekmē energoietilpīgo rūpnīcu saražotās produkcijas cenas un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ar citām valstīm, norāda asociācija.
BRA vēstulē premjeram atgādina, ka OIK diferenciācija, kas stājās spēkā ar šā gada 1.janvāri, ir viens no retajiem valsts atbalsta mehānismiem ražošanas uzņēmumiem Latvijā, un tās atcelšana būtu milzīgs trieciens Latvijas uzņēmumiem, kuri ar izmaiņām jau vairākus gadus rēķinājušies, plānojot savu darbību. Vienlaikus BRA pauž atbalstu Ekonomikas ministrijas uzsāktajai OIK sistēmas dalībnieku izvērtēšanai un OIK atļauju pārskatīšanai.
Ekonomikas ministrijas ieviestā OIK reforma jau devusi reāli taustāmu rezultātu jaunu eksporta tirgu apguvē, vēstulē uzsver BRA. Latvijā vienīgais cementa ražotājs «Cemex», kas ir viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem Kurzemē, pērn sagaidāmo elektrības cenu reformas dēļ ieguvis tiesības piegādāt cementu uz Zviedriju. Savukārt viens no lielākajiem darba devējiem Vidzemē - «Valmieras stikla šķiedra» - ir stratēģiska lēmuma priekšā par stikla kausēšanas krāsns atjaunošanas lietderību, un arī šajā lēmumā liela loma ir konkurētspējīgām elektroenerģijas izmaksām, uzsver BRA.
Asociācija aicina atcerēties, ka OIK diferenciācijas ietvaros sniegtais atbalsts energoietilpīgās rūpniecības nozares uzņēmumiem Latvijā šobrīd ir viens no retajiem valsts atbalsta mehānismiem šai nozarei, turpretī lauksaimniekiem ir iespēja daudz plašāk izmantot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, nozare saņem kompensācijas dažādu laikapstākļu radīto seku dēļ utml. Piemēram, laika periodā no 2014.-2020.gadam Latvijas lauksaimnieki no ES fondiem kopumā saņems 3,3 miljardus eiro, kamēr apstrādes rūpniecība - 550 miljonus eiro. BRA uzsver, ka lauksaimniekiem ir pieejams selektīvi mērķēts atbalsts arī no Latvijas budžeta, piemēram, bezakcīzes degviela, samazināts pievienotās vērtības nodoklis dārzeņiem u.c.
«Latvijas ražošanas un rūpniecības uzņēmumi ir valsts ekonomikas mugurkauls un nodrošina arī pārējo ekonomikas jomu stabilu attīstību, tāpēc aicinām jūs, premjerministra kungs, nepieļaut sasteigtu lēmumu pieņemšanu un to, ka šis Latvijas ekonomikai tik būtiskais jautājums tiktu izmantots politisko strīdu risināšanā. Tāpēc aicinām atbalstīt Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus par jaudu samazināšanu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ne sezonas laikā, vienlaikus spēkā atstājot OIK maksājumu atvieglojumus energoietilpīgajām ražotnēm,» norādīts vēstulē.
BRA norāda, ka Latvijas ražošanas nozare pēdējos gados strauji attīstās, dodot ieguldījumu eksporta un nodarbinātības pieaugumā, rūpniecības uzņēmumi veicina produktivitātes un darba algu celšanos, ir stimuls iedzīvotāju skaita stabilizēšanai un reģionālajai attīstībai. Tādējādi būtiskas izmaiņas pašreizējā OIK atvieglojumu sistēmā lielajiem elektroenerģijas patērētājiem būtu milzīgs trieciens ražošanas nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā.
BRA atzinīgi vērtē arī īstenoto OIK sistēmas dalībnieku izvērtēšanu un OIK atļauju pārskatīšanu, kas veicina kopējā procesa sakārtošanu, nepakļaujoties populismam. BRA piekrīt, ka OIK sistēmas radītā ietekme uz visiem elektroenerģijas patērētajiem ir jārisina kompleksi - turpinot meklēt risinājumus OIK sloga mazināšanai kopumā un īstenojot efektīvāku, stingrāku atjaunojamās elektroenerģijas ražotāju kontroli.
