Latvijas banku sektors ir pakļauts ar nerezidentu banku pakalpojumiem saistītiem riskiem

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Latvijas banku sektors joprojām ir pakļauts riskiem, tai skaitā saistītiem ar nerezidentu banku pakalpojumiem. To šonedēļ Latvijas amatpersonām norādījis ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs, informē ASV vēstniecība.

Viņš uzsvēris, ka Latvijas pozitīvai ilgtermiņa attīstībai nepieciešams spēcīgs un labi uzraudzīts finanšu sektors.

Tāpēc ASV apņemas turpināt strādāt kopā ar Latviju, lai cīnītos ar korupciju un naudas atmazgāšanu un aktīvi apkarotu nelegālā finansējuma draudus.

Jau vēstīts, ka šonedēļ Bilingslijs tikās ar Latvijas amatpersonām, lai pārrunātu nelegālo finanšu avotu draudus Latvijas finanšu sistēmai.

Bilingslijs pārrunāja riskus, ko Latvijas finanšu sistēmai rada pārliekā paļaušanās uz banku pakalpojumiem nerezidentiem, uzslavēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ievērojamo reformu progresu kopš 2015.gada un aicināja Latviju turpināt reformas un finanšu sektora stiprināšanu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka problēmas var būt ar jebkuru no desmit bankām Latvijā, kurām arvien nav sakārota un noregulēta darbība ar saviem ārvalstu klientiem. Ministre sacīja, ka Latvijā arvien ir bankas, kuras nesakārtojot savu darbību ar nerezidentiem, var nonākt pastiprinātā regulatora un kontrolējošo institūciju redzeslokā. Ministre uzskata, jo bankām būs krietni lielāks nerezidentu īpatsvars, līdz ar to lielāks ir arī riskanto klientu skaits, starp kuriem ir tā dēvētās «čaulas firmas».

Šī gada februāra vidū ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš izteicās, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. «ABLV Bank» pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Banka visus ASV varasiestāžu pārmetumus noraidījusi un apņēmusies tos atspēkot. To uzdots darīt bankas potenciālajiem likvidatoriem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu