«Baltic International Bank» ieņēmumus no transakciju biznesa pagājušajā gadā samazinājusi līdz 7,3%, sacīja bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Bolbats.
«Baltic International Bank» ieņēmumus no transakciju biznesa pērn samazinājusi līdz 7,3%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka «Baltic International Bank» jau 2016.gada rudenī pieņēma jaunu, uz kapitāla pārvaldīšanu un investīcijām balstītu bankas darbības stratēģiju, un visa 2017.gada garumā strādāja pie bankas biznesa pārveidošanas atbilstoši šai stratēģijai.
«Nenoliedzami, bankas biznesa pārveides rezultātā būtiski mainījās gan bankas klientu skaits un struktūra, gan arī bankas ieņēmumu struktūra. Piemēram, laikā no 2016.gada sākuma līdz 2017.gada beigām ieņēmumu apmērs no transakciju biznesa ir samazinājies gandrīz divkārt - 2016.gada janvāra sākumā šis rādītājs bija 13,4% no kopējā ieņēmumu apmēra, savukārt 2017.gada decembra beigās - 7,3%. Šajā periodā būtiski samazinājām arī to klientu skaitu, kuri savām finanšu operācijām izmanto čaulas uzņēmumus - ja 2016.gadā no kopējā «Baltic International Bank» darījumu skaita ASV dolāros darījumi ar čaulas uzņēmumiem bija tuvu 11%, tad 2017.gada pirmā pusgada beigās - mazāk nekā 3%,» klāstīja Bolbats.
Viņš arī atzīmēja, ka banka pēdējo gadu laikā ir veikusi būtiskus riska samazināšanas jeb de-risking pasākumus, izveidojot biznesa modeli, kas nav balstīts uz transakcijām. «Mēs esam izanalizējuši visu klientu portfeli, balstoties uz jauno biznesa modeli, un pārtraukuši sadarbību ar daudziem klientiem, kuri neatbilda mūsu jaunajam biznesa modelim un riska politikai. Protams, šis process atstāja ietekmi uz mūsu bilances rādītājiem, bet pirms pusotra gada pieņēmām apzinātu lēmumu šo procesu veikt, lai izveidotu stabilu pamatu darbībai nākotnē,» sacīja bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Tāpat Bolbats norādīja, ka pašlaik daudz tiek runāts par ārvalstu klientu skaita samazināšanu, tomēr, runājot par ārvalstu klientiem, ir jādefinē, kas tiek saprasts kā ārvalstnieks – vai tie ir NVS valstu rezidenti, vai arī, piemēram, Vācijas vai Lielbritānijas pilsoņi vai uzņēmumi, kuri plāno investēt Latvijā vai atvērt šeit uzņēmumu.
«»Baltic International Bank» biznesa modelis ir vērsts uz dažādiem kapitāla pārvaldīšanas risinājumiem un atbildīgām investīcijām gan Latvijā, gan ārvalstīs. Mēs piedāvājam atbildīgu investīciju iespējas mūsu klientiem, kā arī investējam ilgtspējīgos projektos kopā ar mūsu klientiem. Tātad mūsu bizness pēc tā būtības balstās uz starptautiskiem darījumiem un investīcijām, un ārvalstu klienti ir mūsu biznesa neatņemama sastāvdaļa. Jāuzsver, ka uzskatām, ka ārvalstu klienti ir visi klienti, kuru rezidences valsts nav Latvija, tostarp Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) pilsoņi un EEZ reģistrēti uzņēmumi, un šādi klienti ir būtiski arī Latvijas tautsaimniecībai. Esam diversificējuši tirgus, kuros aktīvi strādājam pie jaunu klientu piesaistes, un mūsu klientu portfelī ir arvien vairāk klientu no EEZ, tomēr jāuzsver, ka Latvija ir «Baltic International Bank» mājas jau 25 gadus, un mēs neapšaubāmi ilgtermiņā sevi redzam kā daļu no tieši šī tirgus. Un mums ir ko piedāvāt arī Latvijas privātpersonām un uzņēmumiem,» teica Bolbats.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «Baltic International Bank» pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar zaudējumiem 2,668 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Bankas aktīvi 2017.gada 31.decembrī bija 303,348 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% jeb 5,041 miljonu eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, kad «Baltic International Bank» aktīvi bija 308,39 miljoni eiro.
Bankas lielākie īpašnieki ir Valērijs Belokoņs (69,9%) un Vilorijs Belokoņs (30,05%). Pēc aktīvu apmēra «Baltic International Bank» 2017.gada beigās bija 12.lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.