Pērn Baltijā veikti darījumi ar komercīpašumiem par 925 miljoniem eiro, trešdien Baltijas nekustamo īpašumu tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas «Colliers International» vadītājs Latvijā Deniss Kairāns.
Pērn Baltijā veikti darījumi ar komercīpašumiem par 925 miljoniem eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viļņā pērn veikti darījumi par 450 miljoniem eiro, Tallinā - par 325 miljoniem eiro, bet Rīgā - par 149 miljoniem eiro.
Gadu iepriekš Baltijas valstīs tika veikti darījumi ar komercīpašumiem par 1,2 miljardiem eiro, tostarp, Viļņā par 439 miljoniem eiro, Tallinā - 420 miljoniem eiro, bet Rīgā - par 341 miljonu eiro.
Kairāns skaidroja, ka šajā statistikā netiek ņemti vērā darījumi ar attīstības zemesgabaliem un ēkām, kuras tiek iegādātas rekonstrukcijai. «Ja uzskaitītu arī šos darījumus, tad Rīgā nāktu klāt vēl aptuveni 200 miljoni eiro. Jācer, ka visi šie attīstības projekti sekmīgi realizēsies un pēc pāris gadiem tos redzēsim arī komercdarījumu statistikā,» sacīja Kairāns.
Viņš piebilda, ka kopējais darījumu apjoms Baltijā svārstās ap vienu miljardu eiro, bet, piemēram, Somijā gadā notiek darījumi ar komercīpašumiem par 10 miljardiem eiro. Vairāk nekā 70% no kopējā darījumu skaita pērn Baltijā bija darījumi ar vērtību zem trīs miljoniem eiro.
Kairāns informēja, ka pērn Latvijā lielākie darījumi bija «Kesko Senukai» portfeļa pārdošana, Olaines loģistikas parks, «Latvijas Valsts mežu»biroju ēka un biroju ēka «Ostas skati».
«Savukārt lielākās investīcijas attīstības zemesgabalos ir Preses nams, kur drīzumā gaidāma nopietna biroju centru un viesnīcu attīstība, tāpat attīstības zemesgabalus iegādājās «Lidl», «Latectus», «New Hanza Capital» un «M.M.M. Projektai»,» skaidroja Kairāns.
Viņš piebilda, ka lielākie investori pērn Baltijas valstīs bija «W.P. Carey», «Baltic Horizon», «Colonna», «East Capital» un «Eastnine».
«Investīciju segments tagad nedaudz stagnē - iepriekš investori ieguldīja līdzekļus naudas plūsmas objektos, bet tagad sāk pievērsties attīstības projektiem. Tāpat satraukumu rada signāli, kas nāk no banku sektora. Jau ir virkne transakciju, kuras nav notikušas tādēļ, ka investors nesaprot, kā viņš savu darījumu Baltijā var strukturēt. Investori sāk meklēt iespējas finansēties ārzemju bankās, kā arī meklē naudu nebanku instrumentos,» stāstīja Kairāns.