Mežaparka estrādes būvniecībā iesaistītai firmai atzīta maksātnespēja

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Leiniša / LETA

Jūlija sākumā Mežaparka estrādē notiks Dziesmu svētku lielais koncerts, uz kuru visas biļetes jau ir izpārdotas. Estrādē joprojām notiek būvdarbi, ko plānots pabeigt 18.jūnijā. Dome un ģenerāluzņēmēji Re un Re būve un LNK Industries pilnsabiedrība lepni stāsta, ka viss notiekot pēc plāna, taču nikni ir tiešie darba izpildītāji, apakšuzņēmēji, kas nav saņēmuši samaksu par paveiktajiem darbiem. Vienu no viņiem, kas neesot saņēmis 400 tūkstošus par padarīto, janvārī tiesa atzina par maksātnespējīgu, bez samaksas palika arī viņa biznesa partneri, vēsta raidījums «Nekā personīga».

Rīgas domei iecere pārbūvēt Mežaparka lielo estrādi ir jau no divtūkstošo gadu vidus. 2007.gadā konkursā izvēlēts arī pārbūves projekts. Taču nauda būvniecībai atradās tikai 2016.gadā. Dome izlēma, ka estrādi būvēs divās kārtās – līdz Latvijas simtgadei palielinās estrādes ietilpību, noraks uzbērumu zem skatītāju vietām, tur ierīkojot labierīcības un tirdzniecības zonu, bet līdz 2023.gadam, kad Dziesmu svētkiem būs 150 gadu jubileja, pārbūvēs skatuvi.

Konkurss par Mežaparka rekonstrukciju noslēdzās pagājušā gada aprīlī. Uzvarēja būvkompāniju RE un Re un LNK Industries apvienība. Darbi jāpaveic ļoti īsā laikā - līdz jūnijam.

Rīgas dome projektam bija iecerējusi tērēt 19 miljonus eiro, uzvarētājs pieprasīja augstāku cenu - 26,7 miljonus eiro. Dome piekrita, un darbi varēja sākties. Ģenerāluzņēmējs un Rīgas dome stāsta, ka būvniecība norit veiksmīgi. Saspringtais grafiks apsteigts pat par mēnešiem, un estrāde būšot gatava laikā.

Kompānijas Re un Re un LNK Industries ir ietekmīgi būvniecības nozares spēlētāji. Re un Re šobrīd lielākie objekti ir 20 miljonu vērtais Muzeju krātuvju kompleksa projekts Pārdaugavā, bet LNK par 21 miljonu būvē Latvijas Universitātes Zinātņu centra korpusu Torņakalnā. LNK pēdējo divu gadu laikā īpaši labi veicies Rīgas domes konkursos par skolu, sporta laukumu un iestāžu būvēšanu. Firma vinnējusi 12 konkursos.

Lai varētu izpildīt vērienīgos darbus, firmas piesaista apakšuzņēmējus. Mežaparka estrādes projektā zemes darbu veikšanai Re un Re un LNK industries pilnsabiedrība piesaistīja SIA Dankors.

Lursoft dati liecina, ka firmas īpašniece ir Krievijas pilsone Ļubova Dančenko, bet valdes loceklis ir Vitālijs Dančenko. Dankors apgrozījums 2015.gadā ir bijis 350 tūkstoši eiro, 2016.gadā 428 tūkstoši. Mežaparka estrādes projektā uzņēmumam bija jānorok un jāizved grunts no uzbēruma, kur līdz šim atradās skatītāju vietas. Firmai nav savas tehnikas un aprīkojuma, tāpēc to īrēja no vairākām firmām. Taču nesamaksāja.

Piemēram, SIA NK Noma nav saņēmusi 13 tūkstošus eiro par traktora nomu. Firmas valdes loceklis Kaspars Strazdiņš raidījumam saka: «Darbus mēs esam izpildījuši godam, bez aizrādījumiem, kas arī tika apliecināts parakstītajos rēķinos un transporta tehnikas ceļazīmēs. Ņemot vērā to, ka šeit tiek būvēts, teiksim, tāds Vislatvijas kultūras simbols, kas gadu gadiem ir vienojis latviešu tautu, nekas mums neliecināja par to, ka šajā objektā saskarsimies ar negodprātīgu ģenerāluzņēmēja apakšuzņēmēju.»

Tāpat desmitiem tūkstošu eiro nav saņēmušas vēl aptuveni desmit citas kompānijas, tostarp būvniecības aprīkojuma iznomāšanas firma Stats un kravu pārvadāšanas firma Lattransauto.

Lattransauto valdes loceklis Juris Ārgalis stāsta: «Piecas tehnikas, autotransporti, pašizgāzēji, darbi tika veikti principā visu vasaru. Jūnijs, jūlijs, augusts. Par jūniju viņi mums pusi apmaksāja, par izrakstīto rēķinu. Jūlijā strādājot, solīja, solīja, solīja un teica, būs, būs, būs, pēc tam izteicās, ka viņam ar ģenerāluzņēmēju ir kaut kādas nianses, kas jāpilnveido, jāatrisina līdz galam, un būšot pilna apmaksa arī par nākošajiem mēnešiem.

Rezultātā, tad, kad gribējām apstiprināt padarīto darbu aktus par jūliju un augustu, Dankora pārstāvis pazuda.»

Uzņēmuma vadītājs Vitālijs Dančenko skaidro, ka saviem biznesa partneriem nav varējis samaksāt, jo viņu apspēlējis ģenerāluzņēmējs, par to pašu samaksu pieprasot veikt lielāku darba apjomu nekā nolīgts. Re un Re un LNK viņam neesot samaksājuši ap 400 tūkstošiem.

«310 mums sanāk par papildu darbiem, un 100 tūkstoši vēl par līgumu, kur vēl nav izmaksājuši. Kopā 410 no kuriem viņi 10 procentus, ne desmit procentus, bet 27 tūkstošus, kas viņiem ir avanss, ko viņi pārskaitīja par papildu darbiem,» apgalvo Dančenko.

Papildu darbi bijuši celmu rakšana, būvju nojaukšana, materiālu piegāde un zemes blietēšana. Lielākās domstarpības bijušas par izvestajām zemēm. Ģenerāluzņēmējs tās rēķinājis sablīvētas, bet Dankors - pēc izraktā apjoma. Tas noticis jau pēc tam, kad šie darbi bija izdarīti.

Lielākā daļa darbu izdarīta – kalns norakts un izvests, būves nojauktas un smiltis savestas. Neesot tikai noasfaltēts viens celiņš, jo resursi izsīkuši, bet ģenerāluzņēmējs neesot maksājis par izdarīto. Tā kā nauda nav ienākusi, neesot bijis iespējams par beidzamo darbu samaksāt.

Ģenerāluzņēmēja pārstāvis SIA Dankors pārmetumus noliedz. Sadarbība pārtraukta, jo uzņēmējs neesot ticis galā ar darba apjomu. Viņš nepiekrīt, ka apakšuzņēmējs paveicis neapmaksātus papildu darbus.

Re un Re un LNK Industries pilnsabiedrības projekta direktors Valdis Koks skaidro: «Šis apakšuzņēmējs nostrādāja nepilnus divus mēnešus, viņa kapacitāte bija tāda, ka tas temps sāka kavēties. Protams, mums spieda termiņi, mēs redzējām, ka viņš netiek galā un savu tempu tikai samazina, samazina un beigās pavisam apstājās. Mēs likām citus apakšuzņēmējus, kas to darbu izdarīja un pabeidza. Bet tas, kas ir no mūsu puses, visi rēķini, kas ir no šī uzņēmēja saņemti, visi ir apmaksāti, mēs esam maksājuši pat avansus, lai tikai viņš strādātu un būtu viņam kaut kādi apgrozāmie līdzekļi. Mēs nesaprotam to situāciju, jo mēs nevaram pat viņu sakontaktēt no kāda septembra vai oktobra.»

Lai gan ģenerāluzņēmējs apgalvo, ka izvedamās zemes apjoms nav pieaudzis, viņu pašu ziņojumi liecina par pretējo. 2017. gada 29.jūnijā pašvaldības portālā riga.lv teikts, ka no būvobjekta ir izvesti 32 tūkstoši kubikmetru no kopējiem 43 tūkstošiem kubikmetru zemes. 29.septembrī pašvaldības portāls ziņo, ka no kopējā apjoma, kas ir 55 tūkstoši kubikmetru, izvesti 52 tūkstoši kubikmetru zemes.

Ģenerāluzņēmēju aizstāv pasūtītājs Rīgas pašvaldība. Tam esot bijušas tiesības nomainīt apakšuzņēmēju un domei neesot tiesību iejaukties.

Janvārī tiesa firmu Dankors atzina par maksātnespējīgu. Pieteikušies 16 kreditori, kam uzņēmums palicis parādā 250 tūkstošus eiro. Taču parāda summa ir krietni lielāka. Uzņēmēji atzīst, ka nav izrakstījuši rēķinus par paveikto, jo tad viņiem par uzrādīto summu uzreiz jāsamaksā Valsts ieņēmumu dienestam 21 procents pievienotās vērtības nodoklī, ko viņi atpakaļ nedabūs.

Uzņēmuma maksātnespējas administrators Nekā personīga apliecināja, ka līdz šim viņam ir iesniegti pierādījumi, ka Re un Re un LNK Industries savam apakšuzņēmējam pēc līguma nav samaksājuši vismaz 100 tūkstošus eiro. Ja arī naudu tiesā izdosies piedzīt, tas, visticamāk, notiks pēc daudziem gadiem un firmas, kas piedalījās estrādes būvniecībā, tāpat samaksu par paveikto nesaņems.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu