Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kategoriski iebilst pret Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas paredz būtiski pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, intervijā Latvijas Radio sacīja LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.
Kā sacīja Irbe, noteiktumu projekti tādā redakcijā, kā tos paredzēts izskatīt pirmdien Ministru kabineta komitejā, ir vērsti uz klaju vēlmi atrast atkāpes no normatīvajiem aktiem un obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atņemt ražotājiem jebkurā gadījumā.
LAEF pārstāvis pauda, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāpasaka atklāti, ka «mēs nevēlamies jūs [atjaunojamās enerģijas ražotājus]».
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, izstrādājot šos noteikumu projektus, tie nav apspriesti ar atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pārstāvjiem. Ar nozari arī nav runāts par to, vai un kā rīkoties, lai varētu atteikties no OIK.
Kā sacīja Irbe, OIK «varbūt nebija aizgājis paredzētajā virzienā», bet no valsts puses neesot veiktas nekādas darbības, lai rastu citus virzienus. Vienlaikus LAEF vadītājs sacīja, ka nozarei esot skaidri risinājumi OIK sistēmas izmaiņām, par kuriem esot iespējams runāt.
LAEF pārstāvis arī uzskata, ka pret atjaunojamās enerģijas ražošanas nozari, kas nozīmīga nozare tautsaimniecībā, jau daudzus gadus ir «vērsta negatīva atmosfēra». Tas notiekot par spīti tam, ka valsts savulaik aicināja investēt atjaunojamās enerģijas nozarē, jo ir pareizi izmantot vietējos resursus, mazinot atkarību no importa fosilajiem resursiem.
Kā ziņots, EM izstrādājusi un izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē iesniegusi grozījumus divos noteikumos - «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» un «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību».
EM uzsvēra, ka noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.
Lai nodrošinātu precīzu saražotās elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā uzskaiti, iecerēts noteikt, ka attiecīgā uzskaite par saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju veicama vismaz reizi dienā un par izmantoto kurināmo uzskaite veicama reizi mēnesī un šie dati uzglabājami vismaz piecus gadus.
Noteikumi arī paredz, ka turpmāk koģenerācijas elektrostacijām, kuras vēl nav uzsākušas elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, lēmumā par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu noteiktajā termiņā koģenerācijas elektrostacijas ekspluatācijā nodotajai elektriskajai jaudai jābūt vismaz 50% no plānotās.
Ar noteikumu grozījumiem būtiski plānots samazināt termiņus konstatēto neatbilstību novēršanai, piemēram, konstatējot nodokļu vai nodevu parādu esamību, šo parādu nomaksa ir jāveic trīs mēnešu laikā, kā arī jāatjauno koģenerācijas elektrostacijas atbilstība efektivitātes kritērijiem sešu mēnešu laikā līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. Lai konstatētu faktisko situāciju par komersantu nodokļu nomaksu, noteikumos paredzēts, ka EM reizi pusgadā pārliecinās par nodokļu nomaksu un izsaka brīdinājumu, ja parāds ir lielāks par 150 eiro.
Lai padarītu efektīvāku kontroles mehānismu, iecerēts precizēt nosacījumus attiecībā uz kontroles grupu, ko izveido EM elektrostaciju kontrolei, saīsināt termiņus, kādos komersants tiek brīdināts par plānoto pārbaudi, noteikt komersanta pienākumus sadarboties ar EM un kontroles grupu, kā arī noteikt, ka kontroles grupa var veikt elektrostaciju pārbaudi bez iepriekšēja brīdinājuma. Tāpat, lai novērstu negodprātīgu komersantu izvairīšanos no elektrostaciju kontroles, plānots noteikt, ka, ja kontroles grupai divas reizes nav nodrošināta iespēja veikt elektrostacijas pārbaudi, EM varēs atcelt lēmumu, ar kuru piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Tiek piedāvāts arī noteikt, ka piecu gadu periodā komersantam var tikt izteikti trīs brīdinājumi. Ja komersants turpinās neievērot noteikumos ietvertās prasības, komersantam varēs atņemt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, Ekonomikas ministrija, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.
Ekonomikas ministrija veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.
