Daugavpils dome vēlas tiesas ceļā pierādīt, ka pilsētnieki atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam «Clean R» pārmaksājuši gandrīz 773 639 eiro. Dome uzskata, ka «Clean R» ir nepareizi aprēķinājis, cik sver atkritumi un no iedzīvotājiem iekasēta maksa par faktiski nesavāktu atkritumu apglabāšanu poligonā. Par to šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums «Clean R» prasību uzskata par nepamatotu un uzsver – viņi visu līguma laiku nostrādājuši ar konkursā nosolīto cenu.
Atkritumu urnas ir ar noteiktu tilpumu un, vadoties pēc tā, tiek iekasēta maksa par sadzīves atkritumu izvešanu. Šo maksu veido vairākas sadaļas, kas tieši attiecas uz atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumu. Papildus tam ir vēl divas daļas - poligona tarifs un dabas resursu nodoklis. Tie atkritumu apsaimniekotājam jāsamaksā poligonam. Taču poligonā maksu iekasē pēc atvesto atkritumu svara. Katrā atkritumu apsaimniekošanas līgumā ir princips, kā savākto tilpumu pārrēķināt kilogramos.
Piemēram, atkritumu poligonā Daugavpils novada «Cinīšos» aprēķināts, ka šeit vidēji viens kubikmetrs savākto sadzīves atkritumu sver 115 kilogramu.
Tieši atkritumu svara un tilpuma attiecība arī ir strīdus ābols starp Daugavpils pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu «Clean R». Līgums ar «Clean R» paredzēja, ka kubikmetrs sadzīves atkritumu sver 160 kilogramu. Balstoties uz šo vienādojumu, no iedzīvotājiem iekasēts gan dabas resursu nodoklis, gan samaksa par atkritumu apglabāšanu. Taču Daugavpilī aprēķināts, ka patiesais atkritumu svars vienā m3 bija par 45 kilogramiem jeb aptuveni trešdaļu mazāks.
Ja kubikmetrs atkritumu sver mazāk nekā līgumā norādīts, starpība iekasētajai maksai par atkritumu apglabāšanu un dabas resursu nodokli paliek atkritumu savācējam. Daugavpils dome uzskata, ka, pateicoties neadekvātai tilpuma un svara proporcijai «Clean R» divos gados iekasējis par 773 639 eiro vairāk. Tā arī ir prasības summa.
Daugavpils domes pārstāvis tiesā, advokāts Jānis Spilve raidījumam «De facto» atzīst: «Mēs vadījāmies no tās informācijas, ko mums dod poligons, un no tās informācijas, ko sniedz «CleanR». To, cik tad ir savākti kubikmetros, protams, neņemamies spriest, cik šie dati ir pareizi, jo neviens ne otrs mēs arī nevaram pārbaudīt un līdz galam viņiem ticēt.»
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums «Clean R» prasību uzskata par nepamatotu. Sadzīves atkritumu svars dažādās pašvaldībās mēdz būt atšķirīgs, tādēļ arī svara un tilpuma attiecības piedāvāšana esot daļa no viņu riska.
«Clean R» valdes loceklis Guntars Levics: «Privātie operatori, kas iepirkuma kārtībā startē šajos iepirkumos, kāpēc tiek norādīts mazliet lielāks šis te atkritumu svars - tieši dēļ tā riska. Mēs, ejot uz šo pašvaldības konkursu, nezinām, pašvaldība nepasaka - manā pašvaldībā atkritumi svērs 150 kilogramu vai simts kilogramu. Un uzņemas par to atbildību. Nē, mums saka - mīļie operatori, tas ir jūsu risks. Mēs šo risku, tad protams, ka kaut kā rēķinam iekšā.»
Daugavpils domes ieskatos - neviens likums nesaka, ka atkritumu izvedējs var paturēt iedzīvotāju pārmaksāto poligona tarifu un dabas resursu nodokļa daļu.
Lielākā daļa no Daugavpils pilsētā savāktajiem atkritumiem nešķiroti tika vesti uz netālu esošo «Cinīšu» poligonu. «Uzņēmējs Daugavpils reģionā kopumā neveic atkritumu šķirošanu. Ja, piemēram, kādā no citām pašvaldībām viņš var to dabas resursu nodokli apslēpt pie peļņas parādot, ka ziniet, es neesmu nodevis noteiktu apjomu atkritumu poligonam, jo esmu nodarbojies ar to šķirošanu, tad Daugavpilī uzņēmums pa tiešo atkritumus vācis no iedzīvotājiem un uzreiz vedis uz poligonu, un poligons svēris katru mašīnu,» saka Daugavpils domes deputāts Andrejs Elksniņš («Saskaņa»).
Tikmēr «Clean R» iesniedzis tiesā pretprasību. Uzņēmumu sadusmojusi attieksme no Daugavpils domes puses – tā atsūtījusi virkni apjomīgu datu pieprasījumu, liekot uz tiem atbildēt piecās dienās. Neatbildot norādītajā laikā, ieturēts sods – 35 tūkstoši eiro. Uzņēmums to prasa atdot. Levics atklāj, ka mēneša laikā bijuši 17 informācijas pieprasījumi ar šādu termiņu.
«Clean R» plāno prasīt arī kompensēt zaudējumus, jo dome nav skatījusi viņu lūgumu celt tarifu pēc tam, kad bija mainījusies maksa par atkritumu apglabāšanu poligonā.
Taču Daugavpils nebūt nav vienīgā pašvaldība, kur atkritumu pārrēķināšana no tilpuma uz svara mērvienībām bijusi par labu atkritumu izvedējam. Veicot pārbaudi 25 pašvaldībās, Valsts kontrole secināja, ka tajās pāris gadu laikā atkritumu radītāji par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu pārmaksājuši vairāk nekā divus miljonus eiro (2 076 380 eiro).
Piemēram, virknē pašvaldību klientiem bijis jāmaksā kā par 200 kilogramiem atkritumu, lai gan faktiski tie bijuši tikai 120 kilogrami. Citur starpība bijusi 20 līdz 70 kilogramu. Tas veido papildu ieņēmumus atkritumu apsaimniekotājam. Likums šādu situāciju pieļāva. Taču Valsts kontroles atklātais lika situāciju mainīt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola raidījumam saka: «Ministrija pasūtīja pētījumu, lai salīdzinātu kādi ir šie koeficienti praksē - dažādās sezonās dažādās Latvijas vietās, dažādos poligonos. Ņemot vērā šos rezultātus, tagad ir tapis ministru kabineta noteikumu projekts, kam jācer, ļoti drīz ir jātiek apstiprinātam, tātad šobrīd saskaņošanas stadijā.»
Vides ministrijas amatpersona atzīst, ka līdzšinējās normas mērvienību pārrēķināšanai bija novecojušas. No šā gada vidus visās pašvaldībās apsaimniekotājam būs jāizmanto faktiskie dati par atkritumu svaru. Tos atjaunos katru gadu no četriem mērījumiem dažādās sezonās. Ja atkritumu svars atšķirsies par vairāk nekā 10%, atkritumu apsaimniekošanas tarifs būs jāpārskata.
«Ministrijai līdz tam nebija tādas analītiskas un pierādītas informācijas, ka tiešām notiek šādas manipulācijas. Iepriekš bija dzirdēti komentāri, ka varbūt tur nav viss gluži pareizi, bet negribētu domāt, ka tā ir bijusi ļaunprātība, vismaz ne vairumā gadījumu. Iespējams, atsevišķos gadījumos jā, bet tādu apzinātu ļaunprātību mēs nesaskatījām,» atzīst Ozola.