Pagājušajā nedēļā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers negaidīti Satversmes tiesā iesniedza prasību atzīt OIK regulējumu par neatbilstošu Satversmei. Prokuratūras mērķis ir panākt, ka patērētājiem rēķinos vairs neparādās summas, kas paredzētas zaļās enerģijas un elektrības lielražotāju uzturēšanai, ziņo raidījums «Nekā personīga».
Ja tiesa prokuratūras prasību apmierinās, tad mazāk jāmaksā būs mājsaimniecībām un konkurētspēja uzlabosies ražošanas uzņēmumiem, kam elektrības rēķini veido nozīmīgas izmaksas. Par to, kas maksās apsolītās subsīdijas strāvas ražotājiem, tad būs jāizlemj Ekonomikas ministrijai un valdībai.
Iespēja, ka OIK sistēmu varētu atcelt, atbrīvojot mājsaimniecības un uzņēmumus no nerentablu elektrības ražotāju uzturēšanas, pirmoreiz izskanēja martā. Par to ierunājās ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Šī ideja patika arī ministru prezidentam Mārim Kučinskim, un 17.aprīlī valdība izveidoja plašu 26 ekspertu darba grupu, kurai jāizdomā, kā to izdarīt. Uzdevums ir sarežģīts, jo 400 subsidētās elektrības ražotājus, kas kopā saņem ap 250 miljoniem eiro gadā, sargā tiesiskā paļāvība, ka atbalsts turpināsies visus solītos desmit vai divdesmit gadus. Ja OIK izņems no patērētāju rēķiniem, nauda būs jāatrod citur. Kā to izdarīt, neviens vēl nezina.
OIK atcelšana ir kļuvusi par nozīmīgu politisku jautājumu pirms vēlēšanām. Tagad pārsteidzoši notikumos iesaistījies arī ģenerālprokurors.
Ja Satversmes tiesa piekritīs prokuratūrai, tad patērētājiem vairs nebūs jāmaksā par koģenerācijas un atjaunojamo energoresursu spēkstaciju uzturēšanu un jaudas maksājumiem. Tas veicinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Tomēr var izrādīties, ka ieguvums būs niecīgs, jo OIK saņēmējiem tāpat būs jāmaksā apsolītās subsīdijas, un tad to nāksies darīt no nodokļu naudas.
Prasību tiesai gatavojis Ģenerālprokuratūras personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis. Viņš stāsta, ka impulss pārbaudes sākšanai bijis Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pētījums par OIK slogu. Tajā izklāstīts, ka piešķirtais atbalsts ir nesamērīgs un nav efektīvi kontrolēts.
Šo pētījumu LTRK uzdevumā veica zvērināts advokāts Jānis Junkers. Tajā viņš izvirza pieņēmumu, ka atbalsts elektrības ražotājiem 10 gadus ir bijis nelikumīgs, jo nav saskaņots ar Eiropu.
«Ir vispārīgs princips Eiropas Savienībā, ka valsts nevar sniegt atbalstu, nesaskaņojot to iepriekš ar Eiropas Komisiju. Tas ir vispārīgs princips, darbojas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šis princips ir pārkāpts, to Eiropas komisija ir atzinusi. Tagad ir jautājums par konsekvencēm,» saka Junkers.
Viņaprāt, valstij ir jāatprasa spēkstaciju īpašniekiem desmit gados izmaksātā nauda, jo arī viņiem vispirms vajadzēja pārliecināties, vai mehānisms ir saskaņots ar Eiropu. Šādai Eiropas Komisijas lēmuma interpretācijai nepiekrīt ne ekonomikas ministrs, ne Eiropas Komisijas pārstāvniecība.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks skaidro: «Eiropas Komisija pagājušā gada aprīlī pieņēma lēmumu, un lēmumā ir ļoti skaidri un viennozīmīgi pateikts, ka Eiropas Komisija saskaņo valsts atbalstu, kas ir ticis sniegts no 2007.gada, un tas ir saderīgs ar Eiropas Savienības darbības līguma konkrētajiem pantiem. Otra lieta, ko Komisija atzīmē, ka diemžēl Latvija šo saskaņojumu neiesniedza laicīgi. Tas arī ir minēts šajā lēmumā, un, kā mēs dzirdam, publiskajā telpā tiek interpretēts. Bet šeit nekādu interpretāciju nav, lēmums ir publisks, publicēts, kur viss ir minēts, ka viss ir saderīgs ar vienoto tirgu.»
Cīņu ar OIK un Ekonomikas ministriju par savu priekšvēlēšanu kampaņas tematu ir izvēlējies Saskaņas deputāts Ivars Zariņš, cenšoties vēl vairāk uzkurināt OIK skandālu. Viņš stāsta, ka veicis izmeklēšanu un atklājis pārsteidzošas lietas: «Gan attiecībā par šīm jūsu atklātajām konteinershēmām, kur atklājās, ka patiesībā tā ir Ekonomikas ministrija, kas to visu ir režisējusi, un bez Ekonomikas ministrijas vispār nebūtu bijis iespējams to visu īstenot, gan arī attiecībā par to, ka šis atbalsts, ko mēs desmit gadus esam maksājuši, ir bijis nelikumīgs.»
Zariņš labi pārzina OIK principus, jo līdz 2011.gadam astoņus gadus bija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē. LTRK pētījuma autors advokāts Jānis Junkers komisijā bijis viņa kolēģis. Arī tagad Zariņš apspriežas ar Junkeru par OIK, un viņu domas sakrīt arī par to, ka elektrostacijām jāatmaksā desmit gados saņemtā nauda.
Zariņš jau no rudens regulāri raksta deputāta pieprasījumus ekonomikas ministram. Līdz šim viņš sūkstījās, ka līdz atbildēm viņam neizdodas tikt. Tagad neatlaidīgā iesniegumu rakstīšana Zariņam ir nesusi augļus – Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija martā viņa iesniegumus un savāktos materiālus nosūtīja Ģenerālprokuratūrai, kas tos pārsūtīja policijai, kas savukārt šonedēļ uzsāka kriminālprocesu. Lieta ierosināta pēc krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Izmeklēšanas uzdevums ir pārbaudīt OIK ieviešanas un uzraudzības procesā iesaistīto amatpersonu darbību.