Astoņi miljardieri, kuri uzauga nabadzībā

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: SCANPIX

Kamēr dažu miljardieru ceļš uz bagātību sākas ar «mazu aizdevumu miljona dolāru apmērā», daudzi citi uzauguši nabadzībā un jaunībā strādājuši gadījuma darbus. Medijs «Business Insider» apkopojis pazīstamus miljardierus, par kuriem patiešām var teikt - viņi mērojuši ceļu no ērkšķiem uz zvaigznēm.

 
Foto: AP/Scanpix

Televīzijas personība Opra Vinfrija

Opra Vinfrija uzauga nabadzīgā ģimenē Misisipi, ASV. Taču, pateicoties apņēmīgajam un ambiciozajam raksturam, viņa ieguva stipendiju Tenesī Štata universitātē un 19 gadu vecumā kļuva par pirmo afroamerikāņu televīzijas korespondenti štatā.

1983.gadā Vinfrija pārcēlās uz Čikāgu, kur viņai piedāvāja darbu sarunu šovā. Vēlāk pārraide tika nosaukta Vinfrijas vārdā - par «The Oprah Winfrey Show».

Tagad Vinfrijas bagātība ir 2,8 miljardi ASV dolāru.

 
Foto: Reuters/Scanpix

Luksusa preču magnāts Fransuā Pino

Francūzis Fransuā Pino ir luksusa modes zīmolu grupas «Kering» goda priekšsēdētājs. Lai arī pašlaik viņa turība tiek lēsta ap 33,7 miljardiem dolāru, savulaik viņš pameta skolu, jo nabadzības dēļ pārējie bērni viņu nežēlīgi apcēla.

Pino ir pazīstams ar savu «plēsoņas» taktiku, tirgus lejupslīdes laikā par zemu cenu pārpērkot mazākus uzņēmumus ar lielu potenciālu. Viņa grupā ietilpst tādi modes grandi kā «Gucci», «Stella McCartney», «Alexander McQueen» un «Yves Saint Laurent». Viņam pieder arī izsoļu nams «Christie's».

 
Foto: AFP/Scanpix

Tehnoloģiju industrijas miljardieris Larijs Elisons

Larijs Elisons piedzima vientuļajai mātei Bruklinā, Ņujorkā, taču viņu uzaudzināja tante un tēvocis Čikāgā. Pēc tantes nāves Elisons izstājās no koledžas un pārcēlās uz Kaliforniju, kur nākamos astoņus gadus strādāja gadījuma darbus.

1977.gada Elisons nodibināja programmatūras kompāniju «Oracle», kas tagad ir viens no lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē. «Oracle» izstrādā programmatūras risinājumus uzņēmumiem.

Tagad viņa turība tiek lēsta ap 55,6 miljardiem dolāru.

 
Foto: EPA/ScanPix

Investors Džordžs Soross

Lai arī investors Džordžs Soross piedzima turīgā ebreju ģimenē Budapeštā, taču tas mainījās pēc nacistu okupācijas 1944.gadā. 1947.gadā Soross emigrēja uz Angliju un sāka studijas Londonas Ekonomikas skolā. Šajā laikā viņš strādāja par viesmīli un mantu nesēju dzelzceļa stacijā.

Pēc studiju beigšanas Soross kādu laiku strādāja suvenīru veikaliņā, bet vēlāk kļuva par baņķieri Ņujorkā.

1992.gadā Soross nopelnīja lielu bagātību, veiksmīgi paredzot britu mārciņas vērtības krišanos.

Tagad Sorosa bagātība tiek lēsta ap astoņiem miljardiem dolāru.

 
Foto: Reuters/Scanpix

Modes magnāts Ralfs Lorēns

Amerikāņu modes dizaineris Ralfs Lorēns ir miljardiem dolāru vērtā koncerna «Ralph Lauren Corporation» radošais vadītājs un lepojas ar retu automobiļu kolekciju. Taču viņa jaunība bija ļoti atšķirīga no tā, kā viņš dzīvo tagad.

Lorēns pabeidza vidusskolu Bronksā, Ņujorkā, taču augstskolu tā arī nepabeidza un iestājās armijā.

Strādājot par pārdevēju vīriešu apģērbu veikalā «Brooks Brothers», Lorēns sāka prātot, vai vīriešu vidū būtu pieprasījums pēc plašāka un interesantāka kaklasaišu klāsta. 1967.gadā viņš nodibināja savu uzņēmumu. Biznesa ideja izrādījās ļoti veiksmīga - pirmajā gadā Lorēna kompānija pārdeva kaklasaites pusmiljona dolāru vērtībā.

Tagad Lorēna bagātība ir 6,3 miljardi dolāru.

 
Foto: EPA/ScanPix

«Starbucks» prezidents Hovards Šulcs

«Bērnībā es vienmēr jutos tā, it kā dzīvotu otrpus sliedēm. Es zināju, ka cilvēkiem otrā pusē ir vairāk resursu, vairāk naudas, laimīgākas ģimenes. Nezinu, kāpēc un kā, bet es gribēju pārrāpties šim žogam un sasniegt vairāk, nekā cilvēki teica, ka ir iespējams. Varbūt tagad staigāju uzvalkā un kaklasaitē, bet es labi atceros, no kurienes esmu nācis un kā tas ir,» 2010.gada intervijā stāstīja slavenā kafejnīcu tīkla «Starbucks» dibinātājs Hovards Šulcs.

Būdams labs futbolists, viņš ieguva stipendiju, lai varētu mācīties Ziemeļmičiganas Universitātē. Pēc studiju beigšanas Hovards strādāja uzņēmuma «Xerox» pārdošanas daļā. Viens no viņa klientiem bija toreiz samērā mazpazīstamais «Starbucks» kafejnīcu tīkls, kam tolaik bija apmēram 60 kafejnīcas. 80.gadu sākumā viņš tur sāka strādāt par mārketinga direktoru, bet 1987.gadā tika iecelts par uzņēmuma vadītāju. Tagad «Starbucks» ķēdē ir vairāk nekā 160 000 kafejnīcu visā pasaulē.

Šulca turība - apmēram 2,8 miljardi dolāru.

 
Foto: Reuters/Scanpix

Saulesbriļļu biznesa magnāts Leonardo del Vekio

Itālis Leonardo del Vekio dzimis nabadzīgā piecu bērnu ģimenē. Pēc tēva nāves viņa māte nevarēja uzturēt visus bērnus, tāpēc viņi nonāca bērnunamā. Vēlāk del Vekio strādāja rūpnīcā, kur gatavoja automašīnu detaļas un briļļu rāmjus.

23 gadu vecumā del Vekio atvēra savu darbnīcu, kas turpmākajās desmitgadēs ievērojami paplašinājās. Tagad viņa dibinātā «Luxottica Group» ir lielākais saulesbriļļu un briļļu ražotājs. Grupā ietilpst tādi zīmoli kā «Ray Ban» un «Oakley».

Del Vekio turība - 22,2 miljardi dolāru.

 
Foto: EPA/ScanPix

«WhatsApp» dibinātājs Jans Kums

Jans Kums dzimis Ukrainas lauku ciematā netālu no Kijevas, un, kā vēsta portāls «Independent», viņa mājā pat neesot bijis karstā ūdens. 16 gadu vecumā viņš ar māti devās uz Kaliforniju, ASV, kur valdības atbalsta programmas ietvaros viņiem tika ierādīts dzīvoklis. Lai nopelnītu pietiekami daudz naudas iztikai, Kums tuvējā veikalā strādāja par apkopēju.

Mācoties skolā, Kums pašmācības ceļā apguva padziļinātas datorprasmes. Viņš pirka lietotas grāmatas, ko uzreiz pēc izlasīšanas pārdeva tālāk. Vēlāk Kums ieguva vietu Sanhosē Štata universitātē un piestrādāja par datordrošības testētāju grāmatvedības firmā «Ernst & Young».

1997.gadā Kums sāka strādāt par infrastruktūras inženieri kompānijā «Yahoo», kur iepazinās ar savu nākamo biznesa partneri Braienu Ektonu. 2007.gadā Kums un Ektons pameta darbu «Yahoo» un pieteicās darbā «Facebook», taču neviens no viņiem neizturēja atlasi.

2009.gadā Kums izveidoja aplikāciju «WhatsApp», ko «Facebook» piecus gadus vēlāk pārpirka par 19 miljardiem ASV dolāru.

Pēc darījuma Kuma bagātība strauji palielinājās, un tagad tā tiek lēsta ap 9,1 miljardu dolāru.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu