Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, liecina pētījuma «Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017» rezultāti.
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn pieaudzis līdz 22% no IKP
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir aplokšņu algas - 45,5%, neuzrādītie ienākumi - 37,2% - un neuzrādītie darbinieki - 17,4%.
Ēnu ekonomika pērn pieaugusi visās Baltijas valstīs. Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 1,7 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 2,8 procentpunktiem.
Rīgas Ekonomikas augstskolas («SSE Riga») Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka atzina, ka vislielākā problēma ir aplokšņu algas, ar kuru esot vissarežģītāk cīnīties. Šāda situācija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs.
2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, pēc «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 20,7% no IKP, kas bija mazāk nekā gadu iepriekš.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis norādīja - lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru, ir būtiski izprast tās cēloņus nevis cīnīties ar sekām, un ēnu ekonomikas cēloņi ir jebkura pilsoņa personiskās attiecības ar valsti.
Rostovskis atzīmēja, ka pēdējos gados Latvijā vairāk norit cīņa ar ēnu ekonomikas sekām nevis cēloņiem, lai gan būtiski izprast tās cēloņus. «Ēnu ekonomikā cēloņi ir jebkura pilsoņa personiskās, es pat teiktu, intīmās attiecības ar valsti,» sacīja Rostovskis, paskaidrojot - ja pilsoņu attiecības ar valsti ir labas, tad ēnu ekonomika samazināsies, bet, ja tās nav labas, ēnu ekonomikas īpatsvars saglabāsies esošajā līmenī vai pieaugs.
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka pēdējos gados bija ierasts redzēt ēnu ekonomikas samazināšanos, taču tas nav vienmērīgs un vienvirziena process, tādēļ ēnu ekonomikas īpatsvars pieaugums pagājušajā gadā īsti nepārsteidz.
«Pašreizējais kāpums, jo īpaši visās Baltijas valstīs, varētu būt skaidrojams ar ekonomikā notiekošo. Respektīvi, iepriekšējos gados izaugsme bija mērena, kas ļāva labāk izjust un nostabilizēt legalizēšanās procesu. Savukārt pērn, ekonomiskā aktivitāte strauji kāpa, kas no vienas puses ļāva legalizēšanās procesam turpināties, ko redzam nodokļu un algu tendencēs, bet no otras puses pieauga iespējas arī ēnu ekonomikā iesaistītajiem. Aktivizējās nozares, piemēram, būvniecība, tirdzniecība, kur ēnas ir visaktīvākās. Skaidrs, ka piedzīvotā augšupeja nenozīmē to, ka visi steidzas ieguvumus legalizēt vai darboties legāli. Izmaiņas ekonomikā nenotiek proporcionāli un šāds uzrāviens var arī novest pie šāda rezultāta,» teica Gašpuitis.
Viņš arī atzīmēja, ka darbība ēnu ekonomikā joprojām ir izdevīga, tādēļ to mazināt nebūs ne ātrs, ne viegls process, kā arī noritēs ar mainīgiem panākumiem. Lai mazinātu ēnu ekonomiku, jāsaglabā politiskais fokuss un jāvirza nozares uz sakārtošanos. Ļoti būtisks būs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbs, jo īpaši jaunā vadītāja spēja turpināt iesākto darbu.
Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūra LETA pauda viedokli, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā nav pieaudzis. «Es nedomāju, ka pērn ēnu ekonomikas īpatsvars ir pieaudzis. Ja mēs salīdzinām, kā ir mainījies nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) jeb IKP naudas izteiksmē bez inflācijas korekcijas, un kā ir mainījies nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs, ir nepārprotami redzams, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir samazinājies apmēram par procentpunktu,» viņš sacīja.
Strautiņš piebilda, ka pagājušajā gadā nominālais IKP auga par 7,7%, bet nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšana palielinājās par 8,8%. Lielu makroekonomiski nozīmīgu nodokļu izmaiņu 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu nebija.
Viņš arī norādīja, ka attiecīgais «SSE Riga» pētījums ir ēnu ekonomikas uztveres, nevis ēnu ekonomikas mērījums, proti, tas ir balstīts uz aptaujām. «Cilvēku priekšstatus par dažādām parādībām nosaka ne tikai viņu pieredze, bet arī informācijas fons plašsaziņas līdzekļos, sociālajos tīklos. Šī pētījuma rezultāti ir interesanti, taču precīzāku priekšstatu par ēnu ekonomikas īpatsvara izmaiņām var gūt no citiem datu avotiem. Šī pētījuma rezultāti pagātnē, pirmkārt jau izmērītais ēnu ekonomikas kritums no 38,1% 2010.gadā līdz 21,1% 2012.gadā, nav savienojami ar makroekonomisko datu lielo kopainu,» teica Strautiņš.
Jau ziņots, ka šodien Rīgā notiek ikgadējā konference «Ēnu ekonomika Latvijā», kurā prezentē pētījumu «Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017».
Konference tiek rīkota kā trīspusējas sadarbības forums starp uzņēmējiem, akadēmisko vidi un valsts pārstāvjiem ar mērķi informēt, uzklausīt, diskutēt un izdarīt secinājumus, kas ļautu apvienot visu trīs pušu kompetences un resursus cīņā ar ēnu ekonomiku un veicinātu labklājīgas un konkurētspējīgas valsts attīstību.