Latvijā būtu jāsamazina atkritumu apsaimniekošanas poligonu skaits, intervijā aģentūrai LETA norādīja vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Atkritumu apsaimniekošanas poligonu skaits Latvijā būtu jāsamazina
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka Latvijai ir reāli izpildīt nupat apstiprinātos grozījumus Eiropas Savienības tiesību aktos, kas nosaka, ka līdz 2035.gadam tikai 10% no sadzīves atkritumiem drīkstēs noglabāt atkritumu poligonos, taču vienlaikus ir jādomā par esošo poligonu darbības efektivitāti.
«Pēdējos divus gadus intensīvi esam nodarbojušies ar šķirošanas tehnoloģiju attīstīšanu, un no 10 poligoniem 4-6 šķirošanas rūpnīcas jau ir pietiekami augstā līmenī. Mūsdienās šķirošanas tehnoloģijas ir plaši pieejamas, jautājums ir par to, vai ir pietiekams finansējums rūpnīcu modernizācijai. Taču acīmredzot būs nepieciešama kāda reforma, jo, samazinoties cilvēku skaitam, uzbūvēt pilnvērtīgu šķirošanas rūpnīcu poligonā, kurā gadā ienāk 20-30 tūkstoši tonnu atkritumu, būs ļoti sarežģīti. Manā skatījumā Latvijā pārskatāmā nākotnē būs jāsamazina poligonu skaits līdz 4-5, tad šajos 4-5 poligonos uzbūvēt lielus pārstrādes kompleksus, kas var visu sašķirot, sastrādāt kompostu, RDF, atmaksātos,» teica Simanovičs.
Viņš arī prognozēja, ka pie jautājuma par poligonu skaita samazināšanu Latvijā nonāks jau tuvāko gadu laikā. «Dažos reģionos iedzīvotāju skaits ir stabilizējies, bet dažos turpina samazināties, un vienkārši, pieaugot Eiropas spiedienam attiecībā uz deponēšanas samazināšanu, nebūs kur likties. Vidēji piecu gadu laikā šī reforma būs jāveic,» atzina «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs.
Lai gan sagaidāma pretestība kādu poligonu slēgšanai, pēc Simanoviča teiktā, daļa poligonu vienkārši vairs nevarēs nodrošināt savu eksistenci. «Ja tu atkritumus nešķiro un jāmaksā dārgā deponēšanas maksa, vienā brīdī iestāsies ekonomiskais efekts, ka tev atkritumus būs izdevīgāk aizvest uz kaimiņu poligonu nekā maksāt nodokli un deponēt savējā. Attiecīgi būs spiediens uz pašvaldību, jo iedzīvotāji negribēs maksāt, bet tikko negribēs maksāt, domās, kur likt atkritumus. Un tad jau ir divi varianti - vai nu vienkārši gāzīs mežā, vai pašvaldības vadība sapratīs situāciju un politiskais lēmums par sava poligona aizvēršanu būs balstīts uz ekonomiskiem apsvērumiem,» paskaidroja «Eco Baltia grupas» vadītājs.
Savukārt runājot par nelegālajām atkritumu izgāztuvēm, Simanovičs uzteica Valsts Vides dienesta (VVD) darbu, jo jau ir aizvērta virkne uzņēmumu, kas nestrādāja likuma ietvaros. «Šobrīd asociācijas līmenī cieši strādājam ar VVD, lai pilnveidotu uzskaites sistēmu, jo ir nācis ierosinājums uzskaitīt visas kravas, lai varētu nodrošināt kontroles, pārbaudes u.tml. un attiecīgi izvairītos no tādiem gadījumiem, kā pērn izskanēja,» piebilda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
Koncerna «Eco Baltia» apgrozījums 2016.gadā bija aptuveni 47 miljoni eiro, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn koncerna apgrozījums tika prognozēts par 14% lielāks nekā 2016.gadā.
«Eco Baltia grupas» uzņēmumi nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu - sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas un noslēdzot ar pārstrādi un otrreizējo izejvielu eksportu.
«Eco Baltia grupā» ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumi «Eco Baltia vide», «Eko Kurzeme», «Jumis», pārstrādes rūpnīcas «Pet Baltija», «Eko Pet» un «Nordic Plast», ražotāju atbildības sistēmas operators «Latvijas Zaļais punkts», kā arī otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmums «Eko Reverss».