Komerctiesību jomā Latvijai būtu jāmēģina izvairīties no Komerclikuma normu pārāk striktas piemērošanas, kā arī jāpielāgo Komerclikuma normas mūsdienu komercdarbības un finansēšanas formām, ieteikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā «Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā», kurš trešdien tika prezentēts Saeimā.
OECD pētījumā norādīts, ka, lai gan Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar valsts pārvaldes pakalpojumiem patlaban nesasniedz OECD vidējo rādītāju, tomēr uzticēšanās valdībai un tieslietu iestādēm ir pieaugusi ātrāk nekā vidēji OECD dalībvalstīs.
Pētījumā aptaujātie uzņēmēji kopumā ir apmierināti ar komerctiesībās iesaistīto valsts iestāžu - Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, Zemesgrāmatas, Patentu valdes - sniegtajiem pakalpojumiem, tomēr aptaujātie uzsvēra divas lietas, kas vēl būtu jāuzlabo.
Pirmkārt, aptaujātie norādīja, ka tiesu darbā un valsts pārvaldes pakalpojumu jomā Komerclikuma normas dažkārt tiek piemērotas pārāk strikti. Piemēram, gadījumā, ja kāds jautājums nav noregulēts Komerclikumā, valsts iestādes ātri vien pieņem, ka tas ir aizliegts. Otrkārt, uzņēmēji norādījuši uz nepieciešamību Komerclikumu pielāgot mūsdienu komercdarbības un finansēšanas formām, piemēram, jaunuzņēmumiem un kopfinansēšanai («crowdfunding»).
OECD rekomendācijā teikts, ka tiesas un valsts pārvaldes iestādes varētu labāk nodrošināt atbalstošu vidi, ja ar lielāku izpratni piemērotu Komerclikuma normas. Atsevišķu likumdošanas aktu grozījumi varētu precizēt un veicināt Komerclikuma normu interpretāciju gadījumos, kad tiesas un valsts pārvaldes iestādes nespēj sniegt nepieciešamos risinājumus.
Tāpat OECD iesaka paplašināt Komerclikuma tvērumu, aptverot mūsdienu komercdarbības un finansēšanas formas.
OECD arī norāda, ka stingrāk centralizēta un integrēta tehnoloģiju izmantošana veicina procesu efektivitāti. OECD arī norāda, ka iespēja atvieglot Komerclikuma formālās prasības varētu tikt skatīta plašākā perspektīvā. Šādas iniciatīvas ir īstenojamas, paralēli ieviešot dokumentu elektroniskos formātus un elektronisko identifikāciju, kā arī īstenojot šos elektroniskos risinājumus praksē.
Norādot uz reformu nepieciešamību, OECD iesaka grozījumus ieviest pakāpeniski kā paketes, lai nesasteigtu reformu gaitu un nodrošinātu, ka tās nenotiek haotiski, tādējādi saglabājot tiesisko paļāvību un paredzamību.
Tāpat OECD iesaka, ka būtu apsverama iespēja izstrādāt vienotu oficiālu dokumentu, kurā izklāstīta valdības politika attiecībā uz komercdarbības regulējumu. Oficiāla un visaptveroša politikas koordinācija attiecībā uz jebkuras ministrijas īstenotajiem ar komercdarbību saistītajiem pasākumiem palīdzētu Latvijai efektivizēt šīs jomas regulējumu.
Saistībā ar iniciatīvu «Konsultē vispirms» OECD iesaka precizēt, kuri noteikumi ir būtiskākie (tūlītēji piemērojami) un kuri tādi nav, kur var piemērot «Konsultē vispirms» principu.
OECD norāda, ka labā prakse ir starpinstitucionālu darba grupu veidošana spēkā esošu likumu un valsts pārvaldes pakalpojumu izvērtēšanai. OECD uzsver, ka lielāks uzsvars uz pierādījumos balstītām un kvantitatīvām pētījumu metodēm ļaus izvairīties no tā, ka tiesību reformas tiek balstītas uz atsevišķiem neoficiāliem pierādījumiem.
Tāpat Latvijā būtu apsverama iespēja izstrādāt tādu modeli, kurā būtu ņemtas vērā uzņēmēju un citu lietotāju tiesiskās vajadzības, pakalpojumu lietošanas paradumi un pieredze, kā arī pakalpojumu sniegšanā konstatējamās nepilnības, iesaka OECD.
Lai vienas pieturas koncepcija attiecībā uz komercdarbību būtu efektīva, OECD iesaka to veidot, pamatojoties uz lietotāju nevis pakalpojumu sniedzēju interesēm. Attiecīgajā koncepcijā iekļaujamie Latvijas valsts pārvaldes pakalpojumi varētu būt, piemēram, Uzņēmumu reģistrs, Valsts zemes dienests, Zemesgrāmatas, Patentu valdes, nodokļu administrācijas un citu licencējošo iestāžu sniegtie pakalpojumi. OECD uzsver, ka ideālā variantā uzņēmējiem nemaz nebūtu jāpārzina dažādu valsts aģentūru kompetences jomas, pašiem jāmeklē attiecīgās tiesību normas un jāizprot to piemērošanas specifika.
Tāpat OECD iesaka apsvērt iespēju pārskatītajā modelī iestrādāt tādu pakalpojumu piegādi, kas ietvertu digitālo un klātienes pakalpojumu integrāciju, piemēram, videokomunikāciju.
Īstenojot uz lietotāju orientētu vienas pieturas koncepciju, OECD iesaka visās valsts pārvaldes iestādēs ieviest vienotu datu pārvaldības sistēmu, tostarp vienotus datu protokolus un datu standartus/saskarnes.
Valdība varētu apsvērt iespēju veicināt e-pakalpojumu izmantošanu, nosakot e-parakstu par obligātu prasību, iesaka OECD. Rekomendācijās teikts, ka e-rezidentūra varētu būt lietderīga, it sevišķi paplašinot investīciju iespējas ārzemniekiem. OECD arī norāda, ka no izmaksu un ieguvumu proporcijas viedokļa e-platformu risinājumi ir izdevīgāki nekā atsevišķs e-paraksta risinājums.
Tāpat OECD rekomendācijās teikts, ka Uzņēmumu reģistram un citām Tieslietu ministrijas pakļautībā esošajām pārvaldes iestādēm būtu jāsniedz plašāka un skaidrāka informācija internetā. OECD norāda, ka, optimizējot datu apmaiņu starp iestādēm, kas apkalpo uzņēmumus, un integrējot licencēšanas pakalpojumus, Latvijā tiktu veicināta komercdarbības attīstība.
OECD pētījumā akcentēts, ka Latvijas tiesu sistēmā ir veiktas plašas reformas, kuru mērķis bija saīsināt tiesvedības ilgumu. Vidējais tiesvedības ilgums ir attiecīgi samazinājies no 9,2 mēnešiem 2013.gadā līdz 7,4 mēnešiem 2017.gadā civillietās, no 6,4 mēnešiem 2013.gadā līdz 5,4 mēnešiem 2017.gadā krimināllietās un no 13,5 mēnešiem 2013.gadā līdz 7,5 mēnešiem 2017.gadā administratīvajās lietās.
OECD iesaka Latvijai savu tiesu sistēmu aizvien vairāk orientēt uz e-tiesu. Tāpat tālākas tiesu specializācijas rezultātā varētu tikt uzlabota tiesiskuma pieejamība. Līdzīgi kā citas valstis, arī Latvija varētu apsvērt iespēju noteiktos tiesvedības procesos ieviest angļu valodu kā izvēles valodu, iesaka OECD.
Rekomendācijās arī norādīts, ka vajadzētu izstrādāt un īstenot kompleksu alternatīvas strīdu izšķiršanas stratēģiju, aptverot visas attiecīgās alternatīvās metodes, piemēram, mediāciju, pušu samierināšanu, ombuda iesaisti un šķīrējtiesas.
OECD ziņojumā ir izmantoti dati, kas iegūti OECD tiešsaistes aptaujā,kurā piedalījās aptuveni 300 Latvijā strādājoši uzņēmēji, kā arī konsultācijās, kurās bija iesaistīti valdības un nevalstiskā sektora pārstāvji.
