Baltijas valstis arī turpmāk neatkāpsies no prasības par tiešo maksājumu izlīdzināšanu Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku starpā nākamajā ES daudzgadu budžeta plānošanas periodā no 2021. līdz 2028.gadam, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Ministrijā atgādināja, ka trešdien, 23.maijā, Viļņā notika zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), Igaunijas lauku attīstības ministra Tarmo Tamma un Lietuvas jaunā lauksaimniecības ministra Ģiedra Surpļa - tikšanās, kurā politiķi apliecināja turpmāku Baltijas valstu neatkāpšanos no prasības par tiešo maksājumu izlīdzināšanu ES lauksaimnieku starpā nākamajā plānošanas periodā.
«Baltijas valstu kopīgā pozīcija nemainās - arī turpmāk mēs būsim vienoti savā prasībā. Ar Igaunijas lauku attīstības ministru Tarmo Tammu bijām ļoti gandarīti, ka nesen amatā apstiprinātais mūsu jaunais kolēģis - Lietuvas lauksaimniecības ministra Ģiedrs Surplis stingi atbalsta šo kopīgo nostāju,» sacīja Dūklavs.
Jau ziņots, ka šogad 13.martā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas lauksaimniecības ministri tikās Rīgā un parakstīja kopīgo deklarāciju par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu «Pārtikas un lauksaimniecības nākotne», deklarācijā vienojoties par kopīgu pozīciju sarunās ar EK par ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada.
Baltijas valstis prasa EK izlīdzināt tiešos maksājumus dalībvalstu starpā, jo pašreizējais atšķirīgais atbalsta līmenis kropļo tirgu. Baltijas valstis norāda, ka Kopējās lauksaimniecības politikas nodrošināšanai arī turpmāk jāparedz pietiekams finansējums, kas atbalsta ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību, nekaitīgas, kvalitatīvas un daudzveidīgas pārtikas ražošanu, kā arī nodarbinātības un izaugsmes iespējas lauku apvidos, jo Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsts lauku attīstībai dod dalībvalstīm iespējas uzlabot konkurētspēju un veicināt efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku un lauku apvidu attīstību. Latvija, Lietuva un Igaunija atbalsta EK vēlmi turpināt vienkāršot un modernizēt Kopējo lauksaimniecības politiku - tai ir jābūt vienkāršai un saprotamai lauksaimniekiem un citiem iedzīvotājiem, maksimāli samazinot administratīvās izmaksas zemniekiem un valsts pārvaldei.
