Uz kaimiņvalstu fona Latvijas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) ir nekonkurētspējīgas, tāpēc jādomā par speciālu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi SEZ uzņēmumiem un mājokļu politiku darbaspēkam, piektdien domnīcas «Certus» forumā «Liepāja. Nākotne. Tagadne» sacīja domnīcas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
«Certus» veiktajā pētījumā par SEZ Latvijā un kaimiņvalstīs secināts, ka attiecībā uz transporta infrastruktūru Latvijas piedāvājums investoriem ir salīdzināms ar kaimiņvalstīm, UIN likme ir nedaudz sliktāka, bet attiecībā uz kvalificētu darbaspēku Latvija ievērojami zaudē kaimiņiem.
«Šādos apstākļos tas pat ir brīnums, ka vispār esam dabūjuši kaut kādas ārvalstu investīcijas. Uz reģionālo konkurentu fona neesam konkurētspējīgi, jo līdzvērtīgs piedāvājums investoriem ir tikai transporta jomā, bet vislielākais trūkums ir darbaspēks,» sacīja Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka patlaban ir vērojamas trīs galvenās investīciju plūsmas - no Rietumeiropas, no Ziemeļeiropas un nākotnē arī no Ķīnas. Patlaban no visiem šiem investīciju virzieniem investoriem nav pamata doties uz Latviju, jo kaimiņvalstu - Polijas, Lietuvas, Igaunijas un arī Baltkrievijas piedāvājums ir labāks vai arī līdzvērtīgs.
Piemēram, dabaszinātņu un inženierzinātņu absolventu skaits augstskolās Polijā ir 111 000 gadā, Latvijā - 3200, Lietuvā - divreiz lielāks nekā Latvijā un arī Igaunijā ar mazāku iedzīvotāju skaitu ir 2800 absolventi.
«SEZ gadījumā būtu jābūt kādiem stimuliem investoriem. Piemēram, tikai SEZ uzņēmumiem būtu jānosaka 0% likme UIN pirmajiem desmit darbības gadiem, kā tas ir Polijā un Lietuvā. Tas nemainītu valsts kopējo nodokļu politiku, bet SEZ teritorijas padarītu daudz pievilcīgākas. Tāpat jādomā par mājokļu būvniecību, kurus varētu īrēt darbinieki, kas no citiem reģioniem ierodas strādāt SEZ uzņēmumiem,» skaidroja Dombrovskis.
«Certus» pētījumā norādīts, ka Latvijas reģionu attīstību būtu jābalsta uz apstrādes rūpniecību, bioekonomiku un tranzītu. Tieši apstrādes rūpniecība ir viens no galvenajiem ārvalstu investīciju piesaistītājiem, kas ir galvenais attīstības virzītājspēks, sacīja Dombrovskis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, Latvija ārvalstu tiešo investīciju piesaistē nav bijusi sevišķi veiksmīga - Latvijā piesaistīti tikai 0,5 miljardi eiro, bet Lietuvā un Igaunijā par vienu miljardu eiro vairāk.
Dombrovskis arī uzsvēra, ka SEZ ir īpaši veiksmīgi piemēri apstrādes rūpniecības attīstībai salīdzinājumā ar valsti kopumā. Piemēram, laika posmā no 2008.gada līdz 2015.gadam apstrādes rūpniecības apgrozījums Latvijā auga par 8%, bet nodarbināto skaits saruka. Savukārt Latvijā esošajos SEZ nodarbināto skaits auga, bet apgrozījums Liepājas SEZ auga par 157%, Ventspils SEZ - par 120%.
