Varēs atteikt līguma noslēgšanu piegādātājiem, ar kuriem sadarbība varētu kavēties sankciju dēļ

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijā turpmāk tiks paredzēta iespēja atteikt iepirkuma līguma noslēgšanu ar tādiem piegādātājiem, ar kuriem noslēgta līguma izpilde varētu tikt kavēta noteikto sankciju dēļ, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) izstrādātā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma grozījumu projekta, ko šodien akceptēja valdība.

Ņemot vērā, ka nacionālās, starptautiskās un citu Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalstu, piemēram, ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC), sankcijas var ietekmēt pasūtītājus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus, publiskos partnerus vai to pārstāvjus, likumprojektā ir paredzēta iespēja atteikt līguma noslēgšanu ar tādiem piegādātājiem, ar kuriem noslēgta līguma izpilde var tikt kavēta noteikto sankciju dēļ, skaidro ĀM.

Likumprojektā ietvertais regulējums ir attiecināms gan uz sankcijām, kas noteiktas kandidātam vai pretendentam kā juridiskai personai, gan to pārstāvošajām personām, gan attiecībā uz personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība, kā arī apakšuzņēmējiem un personām, kuras piesaistītas, lai izpildītu kvalifikācijas prasības.

Atbilstoši likumprojektā paredzētajam regulējumam kandidāts vai pretendents, vai tā norādītais apakšuzņēmējs, vai persona, kura piesaistīta, lai izpildītu kvalifikācijas prasības, izslēdzami no dalības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai nomaināmi, ja noteiktā sankcija tieši var kavēt līguma izpildi, bet ne tad, ja sankcijas raksturs vai persona, kurai tā noteikta, nav saistāma ar konkrētā līguma izpildi.

Vienlaikus likumprojekta mērķis ir precizēt subjektu loku, uz ko attiecas sankciju ievērošana un izpilde, risināt jautājumus saistībā ar nacionālo sankciju spēkā stāšanās laiku un Ministru kabineta (MK) rīkojumu darbību tā apstrīdēšanas gadījumā. Tāpat likumprojekts nosaka kompetentās institūcijas tiesības pieņemt lēmumu par sodu noteikšanu, ja tiek pārkāpts likuma regulējums, kā arī nodala šo sodu noteikšanu no Krimināllikuma 84.panta regulējuma.

Kompetento iestāžu loks tiek paplašināts, nosakot, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests), Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) arī uzskatāmi par kompetentajām institūcijām. Kontroles dienests ir kompetentā institūcija finanšu sankciju izpildē cīņai pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu, nosaka likumprojekts. Dienests ir tiesīgs pieņemt sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus, tai skaitā finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus par pastāvīgu finanšu līdzekļu iesaldēšanu terorisma finansēšanas vai proliferācijas finansēšanas gadījumā.

Paredzēts, ka VID kā kompetentā institūcija uzraudzīs starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto finanšu ierobežojumu izpildi iestādēs, kuras sniedz tādus pakalpojumus kā kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana, galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums, konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos un inkasāciju.

Savukārt PTAC kā kompetentajai institūcijai būs jāuzrauga, kā personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām PTAC izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, un personas, kuras nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu un kurām PTAC izsniedz speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai, izpilda starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu ierobežojumus.

Papildus likumprojekta 7.pantā noteikts pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Valsts VID un PTAC uzraudzībā esošajām personām atbilstoši savai darbībai veikt sankciju riska novērtējumu un FKTK uzraudzībā esošajām personām izveidot iekšējās kontroles sistēmu.

Tāpat tiek noteikts subjektu loks, uzsverot, ka tiem ir pienākums ievērot, piemērot, izpildīt starptautiskās un Latvijas nacionālās sankcijas un ziņot uzraudzības un kontroles institūcijām vai tiesībsargājošajām iestādēm par darījumiem vai darbībām, kas varētu būt vērstas uz starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes.

Vienlaikus likumprojekts nosaka, kādi sodi var tikt piemēroti par noteikto sankciju prasību neievērošanu. Piemēram, par starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju prasību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu FKTK, VID un PTAC uzraudzībā esošajām personām varēs izteikt brīdinājumu, uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai soda naudu līdz vienam miljonam eiro un apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā.

Tikmēr likumprojekta 10.pantā noteikts, ka likumprojekta normas, kas attiecināmas uz likuma subjektu sodīšanu, stāsies spēkā tikai pēc tam, kad tiks veikti grozījumi Krimināllikuma 84.pantā, lai neveidotos tiesību normu kolīzija. Likumprojekts arī nosaka, ka rīkojums, ar kuru nosaka sankcijas, stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, kā arī procesu, kādā kompetentās institūcijas uzzina par šī rīkojuma parakstīšanu, kā arī nosaka, ka oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» rīkojums jāpublicē nākamajā darba dienā.

Ministrija norāda, ka likumprojekts ietekmēs Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus, jo būs nepieciešams izstrādāt sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Savukārt šīs sistēmas prasības būs jāizstrādā FKTK. Tomēr nav prognozējama likumprojekta ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo nav iespējams precīzi prognozēt situācijas, kad personas Latvijā pārkāps noteikto sankciju regulējumu, kad uzraudzības un kontroles institūcijām būs iespēja noteikt sodu.

Izstrādājot grozījumus, ĀM balstījās uz FKTK priekšlikumiem, konsultējās ar un ņēma vērā arī Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, FKTK, Latvijas Komercbanku asociācijas, VID, PTAC, Kontroles dienesta, Valsts kancelejas, Iekšlietu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumus.

Kā norāda ĀM, grozījumi Sankciju likumā nepieciešami, lai novērstu likuma piemērošanas gaitā konstatētās nepilnības, uzlabotu sankciju jautājumus regulējošo tiesību aktu pārskatāmību, kā arī precizētu Sankciju likumu atbilstoši starptautiskajām prasībām.

Saeimai likumprojektu lūgts atzīt par steidzamu. Likumprojekts stāsies spēkā pēc tā izsludināšanas Latvijas Satversmē noteiktajā termiņā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu