Mēnesi pēc būvniecības ģenerālvienošanās parakstu vākšanas sākuma koplīgumu parakstījuši 189 būvniecības uzņēmumi ar 597 miljonu eiro kopējo apgrozījumu, savākto parakstu skaitam veidojot 84% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apmēra, informēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā.
Partnerībā arī atzīmēja, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 12.jūnijā, atbalstīja ģenerālvienošanās noslēgšanai izšķirīgus grozījumus Darba likumā, virzot tos izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Ar šiem grozījumiem paredzētas tiesības nozares ģenerālvienošanās slēdzējpusēm vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ģenerālvienošanās ir paredzēts būtisks minimālās algas palielinājums nozarē salīdzinājumā ar valstī noteikto.
Nozares ieskatā iespēja vienoties par virsstundas apmaksas kārtību ir viens no izšķirošajiem jautājumiem ģenerālvienošanās noslēgšanā, lai darba devēji ar arodbiedrībām varētu vienoties par līdzsvarotu risinājumu, kopumā nodrošinot augstāku darbinieku sociālo aizsardzību. Piemēram, būvniecības ģenerālvienošanās iepretim samazinājumam piemaksai par virsstundu darbu paredz ne tikai būtisku algas palielinājumu, bet arī regulāru piemaksu visiem kvalificētiem darbiniekiem 5% apmērā.
Tāpat turpinās aktīvas sarunas ar būvniecības uzņēmumiem, aicinot tos atbalstīt ģenerālvienošanos. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības apkopotā informācija par parakstījušajiem uzņēmumiem liecina, ka vienlīdz aktīvi koplīgumu atbalsta gan lieli, gan mazi uzņēmumi no visiem Latvijas reģioniem. Aptuveni 40% no parakstītājiem ir nelieli uzņēmumi, kuru apgrozījums ir mazāks par 500 000 eiro, savukārt vairāk nekā puse parakstītāju ir uzņēmumi reģionos.
«Nozaru ģenerālvienošanās visā Eiropā un OECD valstīs, tostarp Skandināvijas valstīs, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Ungārijā, ir plaši izmantots instruments, kas ļauj sociālajiem partneriem regulēt ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus. OECD savos pētījumos ir īpaši uzsvērusi koplīgumu efektivitāti, pildot vairākas būtiskas funkcijas sabiedrības interesēs, tostarp nodrošinot adekvātus darba apstākļus, veicinot sociālo iekļautību, ekonomiskos ieguvumus un nodrošinot sociālo dialogu. Arī Latvijai ejams ceļš nozaru koplīgumu virzienā, nedzīvas likuma normas aizstājot ar katrai nozarei atbilstošiem risinājumiem. Būvniecības nozare šobrīd ir ļoti tuvu ģenerālvienošanās noslēgšanai, taču galu galā izšķirošais lēmums būs jāpieņem Saeimai, atbalstot grozījumus Darba likumā,» norādīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Ar grozījumiem paredzēts papildināt Darba likuma 68.pantu, nosakot, ka «ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas par virsstundu darbu apmēru var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga - ne mazāk kā 50% apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.»
Ģenerālvienošanās projektā noteikts, ka ģenerālvienošanās tiks publicēta un stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja stāsies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka samazinātu virsstundu apmaksas likmi.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē 10.maijā forumā «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā» klātienē parakstīja vairāk nekā 120 uzņēmumu, kuru pašu spēkiem veikto būvdarbu apmērs veidoja 519 miljonus eiro, kas ir 73% no nepieciešamā apmēra, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un būtu saistoša visai būvniecības nozarei.
