Zemkopības ministrijā iesniegumi par nepieciešamību izsludināt ārkārtas situāciju ilgstošā sausuma ietekmes uz lauksaimniecību dēļ līdz šim saņemti no 17 pašvaldībām, aģentūra LETA uzzināja ministrijā.
17 pašvaldības lūgušas izsludināt ārkārtas situācijas lauksaimniecībā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziņa papildināta
Līdz ceturtdienas plkst.16.30 izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ir lūgušas Ventspils novada, Kuldīgas novada, Madonas novada, Cesvaines novada, Aknīstes novada, Kandavas novada, Ērgļu novada, Talsu novada, Varakļānu novada, Gulbenes novada, Pāvilostas novada, Neretas novada, Tukuma novada, Nīcas novada, Rēzeknes novada, Aizputes novada un Viesītes novada pašvaldības.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka arī biedrība «Zemnieku saeima» otrdien, 19.jūnijā, nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldības savienībai ar aicinājumu Ministru kabinetu izsludināt un Saeimu apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.
Izsludinot ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, tiktu atzīts «force majeure» stāvoklis un, piemēram, Lauku atbalsta dienests, izvērtējot situāciju, nepiemērotu cietušajiem lauksaimniekiem soda sankcijas par līgumā noteiktajā termiņā neīstenotiem Lauku attīstības programmas pasākumiem.
Krīzes vadības padomes sēdi par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā plānots sasaukt otrdien, 26.jūnijā.
Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents, bet Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri.