Pekina trešdien solījusi īstenot pretpasākumus ASV plānam noteikt 10% muitas tarifu jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Pekina paziņoja, ka ASV rīcība ir pilnīgi nepieņemama, un solīja aizsargāt savas intereses.
Pekina sola pretpasākumus jaunajiem ASV muitas tarifiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināta ziņa.)
«Ķīnas valdībai, kā vienmēr, nebūs citas izvēles, kā īstenot nepieciešamos pretpasākumus,» paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija, plašāku informāciju nesniedzot.
Ministrija uzsvēra, ka protestē pret jauniem tarifiem.
«Šāda veida iracionāla rīcība ir nepopulāra,» norādīts ministrijas paziņojumā, piebilstot, ka Ķīna pievienos šo lietu savai sūdzībai, ko tā iesniegusi Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) pret Savienotajām Valstīm.
«ASV uzvedība kaitē Ķīnai, kaitē pasaulei un pašai sev,» paziņoja ministrija.
ASV otrdienas vakarā paziņoja, ka ir sākušas procesu 10% muitas tarifu noteikšanai jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā no šī gada septembra, pastiprinot tirdzniecības karu starp abām lielākajām pasaules ekonomikām.
ASV prezidents Donalds Tramps bija solījis aplikt ar muitas tarifiem jaunu Ķīnas preču grupu pēc tam, kad Ķīna atbildēja uz ASV noteikto 25% tarifu Ķīnas mašīnbūves, elektronikas un augsto tehnoloģiju produktiem 34 miljardu dolāru vērtībā, kas stājās spēkā piektdien, ieviešot atbildes tarifus ASV precēm līdzvērtīgā apmērā.
Jaunie ASV tarifi attieksies uz tūkstošiem dažādu Ķīnas preču – saldētiem gaļas produktiem, dzīvām un svaigām zivīm un jūras veltēm, sviestu, sīpoliem, ķiplokiem un citiem dārzeņiem, augļiem, riekstiem, metāliem, ķimikālijām, riepām, ādas un tekstila izstrādājumiem, koksni un papīru.
Kāda augsta ranga ASV amatpersona atklāja, ka Savienoto Valstu Tirdzniecības pārstāvniecība (USTR) - ASV valdības aģentūra - gala lēmumu par tarifu piemērošanu šai preču grupai pieņems pēc 31.augusta.
Tramps gadiem kritizējis Pekinu par, kā viņš pats dēvē, negodīgu ekonomisku attieksmi pret ASV attiecībā uz tirdzniecību. Savienoto Valstu preču ārējās tirdzniecības bilance ar Ķīnu pērn sasniedza 375,2 miljardu dolāru deficītu, kas bija rekordaugsts līmenis.
Ķīna savukārt apsūdz ASV par «lielākā tirdzniecības kara ekonomikas vēsturē» uzsākšanu pēc tam, kad pagājušajā nedēļā stājās spēkā tarifu pirmā kārta.
Savienoto Valstu tirdzniecības deficīts ar Ķīnu nozīmēm, ka Pekinai drīz aptrūksies importa preču, kam piemērot atbildes tarifus, taču Pekina var traucēt amerikāņu autoražotājiem, restorāniem un citiem uzņēmumiem darboties Ķīnā. Valdība var atcelt vai neizsniegt darbības licences vai apgrūtināt uzņēmumus ar nodokļu palielināšanu un dažādām izmeklēšanām par iespējamajiem noteikumu pārkāpumiem.