Eiropas Komisija aicina aptaujā paust viedokli par pāreju uz vasaras laiku (2)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: DINUKA LIYANAWATTE / REUTERS

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā (ES), tāpēc Eiropas Komisija (EK) nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Lai noskaidrotu ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli un novērtētu nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā, EK aicina ikvienu līdz šā gada 16. augustam piedalīties aptaujā. Aptaujas anketa (latviešu valodā) pieejama EK interneta vietnē:https://ec.europa.eu/info/consultations/2018-summertime-arrangements_lv

Ekonomikas ministrija aicina visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties aptaujā un paust savu viedokli par šobrīd spēkā esošo pulksteņa grozīšanas kārtību.

Kā zināms, pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu; savukārt vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu atpakaļ.

Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18. gadsimta beigās. Taču regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20. gadsimta 60. un 70. gados. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981. gada 1. aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz vasaras laiku.

No 1996. gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana - no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Kopējais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt laiku atšķirīgi no pārējām.

Ministrija savulaik skaidrojusi pulksteņa laiku grozīšanas izdevīgumu

Lauksaimniecībā darbība ir izteikti sezonāla un laikam, kuru var lietderīgi izmantot darba veikšanai ārpus telpām, ir būtiska nozīme. Vasaras sezonā, sevišķi karstā laikā, lauksaimnieki var sākt darbu agrāk, kad temperatūra ir relatīvi zemāka nekā dienas vidū. Savukārt putnkopībā un piena lopkopībā pulksteņa grozīšana nedaudz negatīvi ietekmē produktivitāti, jo rada adaptācijas grūtības dzīvniekiem.

Augkopībā ievērojamas izmaiņas nepastāv. Enerģētikas sektorā, pārejot uz vasaras laiku, vērojama enerģijas ekonomija. Kaut individuāli privātpersonas jūt izdevumu par elektroenerģiju samazināšanos vasaras laika periodā, taču valsts mērogā tā ir nebūtiska.

Būvniecības nozarē vasaras laikam ir pozitīva ietekme – ņemot vērā salīdzinoši īso būvniecības sezonu Latvijā, pāreja uz vasaras laiku pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un ļauj darbus organizēt divās maiņās. Vienlaikus komersanti norādījuši, ka, atceļot pāreju uz vasaras laiku, var sadārdzināties būvniecības izmaksas.

Komercdarbībā vasaras laika periodā vērojams neliels elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Atsevišķām nozarēm pāreja uz vasaras laiku sniedz pozitīvu pienesumu, piemēram, tūrisma nozarei, kurā var tikt pagarināts laiks atsevišķu pakalpojumu sniegšanai, jo dienas gaišajā laikā vērojams cilvēku aktivitāšu pieaugums ārpus telpām. Vienlaikus šīs nozares komersanti norādījuši, ka svarīgi nodrošināt vienotu laika maiņu pēc iespējas vairāk valstu, jo pretējā gadījumā rodas sarežģījumi pārrobežu darījumos.

Veiktā aptaujā secināts, ka iedzīvotāji iebilst pret laika grozīšanu

Kopumā aptaujā savu viedokli pauda 6244 respondenti, no kuriem 4917 pauda neapmierinātību ar esošo praksi Latvijā un Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā. Viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm pauduši arī komersanti, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību iestādes.

Aptaujas rezultāti uzrāda pietiekoši atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem dažādās personu grupās, arī tautsaimniecības nozarēs.

Kā galvenos laika grozīšanas trūkumus aptaujātie min dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus - garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu