Gatavs plāns atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai transporta sektorā

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Ministru kabineta komiteja šodien nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto ziņojumu par atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu transporta sektorā.

EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks sēdē pauda, ka pašreizējā situācijā Latvijai neizdosies sasniegt noteiktos AER mērķus transporta sektorā, tāpēc iecerēts mainīt atbalsta kārtību, lai izvairītos no soda naudām.

Iebildumi pret obligāta pienākuma noteikšanu degvielas tirgotājiem nodrošināt noteiktu no AER saražotas enerģijas daļu to realizētajā degvielā bija Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijai (LDTA), savukārt Finanšu ministrijai un biodegvielas ražotājiem bija iebildumi saistībā ar plānoto samazinātās akcīzes nodokļa likmes atcelšanu biodegvielai un biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem ar biodegvielas saturu augstā koncentrācijā (E85 un B100).

LDTA pārstāvis sēdē uzsvēra, ka pagaidām ir grūti prognozējama situācija tirgū Eiropā un Latvijā, ņemot vērā biodegvielas pietiekamību un pieprasījumu, tāpēc ar papildu pienākumu noteikšanu būtu jānogaida vai jāparedz iespēja atgriezties pie šī jautājuma, ja akcepts izmaiņām tiek dots.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) piedāvāja virzīt jautājumu tālāk un lēmumu pieņemt valdībā.

EM ziņojumā skaidrots - Latvija apņēmusies nodrošināt, ka no AER saražotas enerģijas īpatsvars transportā 2020.gadā ir vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transporta sektorā. Šī mērķa sasniegšanai Latvijā no 2009.gada 1.oktobra ir ieviesta prasība nodrošināt obligātu 5% biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai. Kopš šīs prasības ieviešanas ir būtiski mainīts Eiropas Savienības (ES) redzējums par ilgtspējīgu biodegvielu attīstību un attiecīgi precizēti ES likumdošanas akti, tāpat konstatēti būtiski trūkumi Latvijā esošās prasības efektīvā piemērošanā, kā arī nav ieviesti papildu pasākumi, kas nodrošinātu noteiktā mērķa sasniegšanu.

«Pirmkārt, līdz ar biodegvielas sākotnēji straujo attīstību ES līmenī arvien lielāka uzmanība tiek veltīta tam, lai biodegviela būtu ilgtspējīga. No AER saražotas enerģijas īpatsvars transportā pēdējos gados būtiski nav mainījies un 2015.gadā sasniedza 3,92%. Taču, ņemot vērā, ka netiek veikta biodegvielas atbilstības ilgtspējas kritērijiem pārbaude, Latvijā šobrīd izmantoto biodegvielu nevar ieskaitīt AER 10% mērķī un ir nepieciešams papildināt normatīvo regulējumu ar papildu prasībām piejaukto biodegvielu ilgtspējai,» klāsta EM.

Vienlaikus Latvijā biodegvielai un biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem ar biodegvielas saturu augstā koncentrācijā (E85 un B100) tiek piemērotas samazinātas akcīzes nodokļa likmes. No 2014.gada 1.janvāra samazināto akcīzes likmju piemērošana biodegvielai un biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem ar augstu biodegvielas koncentrāciju nav saskaņota ar Eiropas Komisiju (EK). Lai saņemtu EK saskaņojumu ir jānodrošina atbalsta saderība ar ES iekšējā tirgus prasībām, tādēļ samazinātās akcīzes likmes jāatceļ.

«Otrkārt, Latvijā noteiktais biodegvielas obligātais piejaukums pieļauj izņēmumu attiecībā uz dīzeļdegvielu, ko izmanto arktiskos un bargos ziemas apstākļos, taču šobrīd netiek ierobežots arktiskās dīzeļdegvielas tirdzniecības periods. Pie šāda regulējuma degvielas tirgotāji vasaras periodā turpina tirgot arktisko dīzeļdegvielu. Šī situācija ir pretrunā ar esošā tiesiskā ietvara mērķi paaugstināt no AER saražotas enerģijas īpatsvaru transportā un rada situāciju, kurā Latvijā faktiskais patērētās biodegvielas apjoms samazinās. Līdz ar to ir nepieciešams definēt periodu, kurā dīzeļdegvielu drīkst tirgot tikai ar biodegvielas piejaukumu,» uzsver EM. Šis periods paredzēts no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim.

Tāpat ziņojumā klāstīts, ka Latvija 2014.gada rudenī saņēmusi EK informācijas pieprasījumu ierosinātā lietā par dažu biodegvielu, tostarp hidrogenētas augu eļļas (HVO), izslēgšanu no Latvijas biodegvielu tirgus un no nacionālā biodegvielas mandāta un no to biodegvielu kategorijas, kam piemērojama samazināta akcīzes nodokļa likme. Patlaban Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums biodegvielu jomā neatbilst ES prasībām, proti, tas paredz, ka dīzeļdegvielai var pievienot vienīgi no rapšu sēklu eļļas iegūtu biodīzeļdegvielu. Līdz ar to pastāv risks, ka Latvija tiks iesūdzēta tiesā par diskriminējošu tiesisko regulējumu. Lai nodrošinātu, ka EK slēdz ierosināto lietu, nepieciešams papildināt normatīvo regulējumu, kas atzītu arī cita veida biodegvielas.

«Treškārt, vienlaikus ar visu augstākminēto problēmu atrisināšanu nepieciešams nodrošināt AER 10% mērķa izpildi. Bāzes scenārija aprēķini, kuros ņemta vērā transportā patērētā elektroenerģija un biodegviela, pierāda, ka 2020.gadā bez papildu pasākumiem no AER iegūtas enerģijas patēriņš Latvijas transporta sektora galapatēriņā nebūs pietiekams, lai izpildītu Latvijai ar AER direktīvu uzliktās saistības. (..) Nepieciešams lemt par papildu pasākumu ieviešanu, ar kuriem iespējams palielināt no AER saražotas enerģijas īpatsvaru transportā,» norāda EM.

Ziņojumā konstatēts, ka pašlaik pieejamo iespējamo pasākumu loks, kas ļautu sasniegt 2020.gada AER 10% mērķi ir ierobežots un tieši atkarīgs no papildu pieejamā finansējuma. Piemēram, atbalsts elektromobīļu iegādei vidējā līdz ilgtermiņā var dot pienesumu transporta sektora dekarbonizācijā un palielināt no AER iegūtās enerģijas daļu transporta galapatēriņā, taču bez būtiskām dotācijām no valsts budžeta, šāds risinājums uz AER 10% mērķi līdz 2020.gadam atstāj ļoti nebūtisku ietekmi. Līdzīgi ir ar biometānu, kuru var izmantot kā degvielu transportlīdzekļos, jo, lai to ražotu un izmantotu Latvijā, būtu nepieciešams piešķirt publisko finansējumu ne vien biogāzes ražotājiem, iekārtu uzstādīšanai ar kurām iespējams biogāzi attīrīt līdz biometāna kvalitātei, bet arī degvielas tirgotājiem, staciju aprīkošanai ar CNG uzpildes iekārtām un veikt papildu pasākumus, lai patērētājam šāds degvielas veids būtu pievilcīgs.

Secināts, ka galvenais pasākumu loks, kas ļautu sasniegt 10% AER mērķi 2020.gadā ir balstāms uz augstāku biodegvielas patēriņu - tam ir pieejama gan nepieciešamā uzpildes infrastruktūra, gan piemērots autotransports. Ņemot vērā, ka jau šobrīd biodegvielas patēriņš galvenokārt tiek veicināts ar obligātā piejaukuma prasību fosilai degvielai, kā viens no iespējamajiem papildu pasākumiem ir izmaiņas šajā mehānismā, palielinot biodegvielas piejaukuma daļu (tilpumprocentus). Ievērojot ES standartu nosacījumus, kuri attiecās uz benzīnu un dīzeļdegvielu un nosakot maksimāli iespējamu biodegvielas piejaukuma daļu fosilajā degvielā, netiek nodrošināta AER 10% mērķa sasniegšana.

«Līdz ar to būtu nepieciešams ieviest ar obligāto piejaukumu nesaistītus papildu pasākumus, kas radītu papildu izmaksas no valsts un/vai pašvaldību budžeta, vai maksāt sodu par mērķa nesasniegšanu,» skaidro EM.

Tādējādi kā otrs iespējamais scenārijs tiek piedāvāta obligāta pienākuma noteikšana degvielas tirgotājiem nodrošināt noteiktu no AER saražotas enerģijas daļu to realizētajā degvielā. Obligātā pienākuma mehānisma gadījumā degvielas tirgotājiem ir lielākas iespējas izvēlēties kādā sajaukuma proporcijā realizēt degvielu. Tādējādi ar plašāku tirgus apstākļiem atbilstošu degvielas produktu piedāvājumu ir iespējams sasniegt AER 10% mērķi, vienlaikus ļaujot veikt izmaksu ziņā efektīvākā risinājuma izvēli pašiem tirgotājiem un samazinot iespējamās papildu izmaksas galapatērētājiem, ievērojot dubultās uzskaites privilēģijas modernajām biodegvielām.

Pie tam, pēc EM paustā, lai mazinātu risku nesasniegt AER 10% mērķi, nav nepieciešams atteikties no šobrīd spēkā esošajām minimālā biodegvielas obligātā piejaukuma prasībām, ieskaitot šo apmēru obligātā pienākuma izpildē, taču tās būtu jānosaka pēc enerģētiskās vērtības. Līdz ar to šāda papildu mehānisma ieviešana ir optimāls risinājums, ieviešot papildu prasības degvielas tirgotājiem 2019.gadā samazinātā, bet 2020.gadā pilnā apmērā. Provizoriski, lai sasniegtu AER 10% mērķi obligātā pienākuma apmērs visiem degvielas tirgotājiem 2020.gadā būtu nosakāms 8,5% apmērā (pēc enerģētiskās vērtības).

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu