Neuzmanība ir galvenais negadījumu iemesls uz dzelzceļa, šodien sociālās kampaņas par drošu dzelzceļa šķērsošanu «Atmet telefonu un dzīvo!» atklāšanā sacīja AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.
LDz prezidents: Neuzmanība ir galvenais negadījumu iemesls uz dzelzceļa
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 10 negadījumi, kuros traumēti 11 cilvēki, astoņi no tiem gājuši bojā. Savukārt 2016. gadā Latvijā reģistrēti 28 negadījumi dzelzceļa satiksmē, kuros cieta 28 cilvēki, no tiem 24 gāja bojā.
«Neuzmanība ir galvenais negadījumu iemesls uz dzelzceļa, ko nereti radījusi riskanta, iespējams, pašu cilvēku neapzināta mobilo tehnoloģiju lietošana dzelzceļa tuvumā. Tāpēc mūsu, kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevums, ir informēt un izglītot sabiedrību par dzelzceļa drošības jautājumiem ar mērķi samazināt cietušo un bojāgājušo cilvēku skaitu,» pauda Bērziņš.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lietot mobilās tehnoloģijas dzelzceļa tuvumā ir riskanti, noskaidrots LDz sadarbībā ar profesoru Ivaru Austeru un SKDS veiktajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju uzvedību dzelzceļa tuvumā. Pēc aptaujāto domām riskanti ir šķērsot dzelzceļu un vienlaikus izmantot telefonu saziņai vai izklaidei (93% aptaujāto), klausīties austiņās mūziku (92%), runāt pa telefonu (86%).
Tāpat iedzīvotāju vērtējumā bīstami ir uz dzelzceļa sliedēm vai to tuvumā fotografēt vai filmēt sevi un citus, apkārtni (76%). Cilvēki bieži novērojuši, ka citi šādi rīkojas, kamēr paši riskanti rīkojušies teju divreiz retāk.
«Cilvēki reizēm riskē dzelzceļa tuvumā, un tas pašiem nepatīk, jo viņi apzinās šādas uzvedības bīstamību. Lai savu rīcību attaisnotu un rastu racionālu pamatojumu, vienkāršākais ceļš ir citiem piedēvēt biežāku riskēšanu,» pētījuma datus komentēja Austers.
Pēc viņa teiktā, tāpat var secināt, ka daļa iedzīvotāju dzīvo pēc principa - kam jānotiek, tas notiksies. Tie cilvēki, kuriem šķiet, ka nevajadzētu iejaukties un aizrādīt riskētājiem dzelzceļa tuvumā, paši būtiski biežāk šādi rīkojas – šķērso dzelzceļu, runājot pa telefonu vai rakstot īsziņu.
Gandrīz 40% aptaujāto ir gadījies nokļūt riskantā situācijā, lietojot mobilās ierīces un tādējādi savlaicīgi nepamanot apdraudējumu, piemēram, šķērsli un citus satiksmes dalībniekus. Pētījumā parādās saistība starp riskantu uzvedību un mobilo tehnoloģiju lietošanas ilgumu. Tie, kuri aktīvo lieto mobilās tehnoloģijas vairāk par četrām stundām dienā, biežāk uzskata sevi par riskētājiem, bet tie, kas stundu vai mazāk – ka nav aizrautīgi un neriskē. Starp aptaujātajiem mobilās tehnoloģijas visvairāk lieto jaunieši vecumā līdz 24 gadiem - 36% jauniešu aktīvi izmanto dažādas ierīces vairāk par četrām stundām dienām un no tiem 7% pat astoņas stundas un vairāk.
«Mūsu ikdiena vairs nav iedomājama bez dažādu tehnoloģiju izmantošanas. Tās ļauj būt mobiliem, ātri un ērti sasniedzamiem. Taču nereti tas ietver arī daudz dažādu risku, kā rezultātā zūd uzmanība pret apkārtējo vidi un mainās laika izjūta. Pētījuma dati liecina, ka vidēji cilvēki mobilās tehnoloģijas lieto četras un pat vairāk stundas dienā. Tas liecina par to, ka cilvēki aizvien mazāk laika velta savstarpējai komunikācijai un klātesamības sajūta kļūst sekundāra. Dzīvot šeit un tagad – atteikties no tehnoloģiju piesātinātības kļūst arvien grūtāk. Līdz ar to būtiski ir vērst iedzīvotāju uzmanību uz iespējamiem riskiem saistībā ar tehnoloģiju lietošanu dažādās situācijā, īpaši vietās, kas rada drošības riskus, piemēram, uz ielas, pie auto stūres, dzelzceļa tuvumā un citur,» klāstīja biedrības «Esi brīvs!» valdes priekšsēdētāja, psihoterapeite Dace Caica.
Šodien atzīmē Starptautisko Drošas dzelzceļa šķērsošanas dienu, kad vairāk nekā 40 valstīs ar dažādu izglītojošu pasākumu palīdzību tiek veicināta iedzīvotāju izpratne par dzelzceļa drošību.