AS «Pasažieru vilciens» (PV) jauno elektrovilcienu iepirkumu tomēr nevarēs turpināt bez ietekmes uz valsts budžetu, liecina Satiksmes ministrijas (SM) ziņojums, kuru otrdien plāno skatīt valdība.
PV jauno elektrovilcienu iepirkumu tomēr nevarēs turpināt bez ietekmes uz valsts budžetu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Pievienota 14.rindkopa.)
SM skaidro, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija regulai par Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (EKS) PV ir iekļauts vispārējās valdības sektorā un, gatavojot vispārējās valdības sektora budžeta prognozes, uzņēmuma plānotā saimnieciskās darbības ietekme tiek iekļauta aprēķinos atbilstoši vienotajai EKS metodoloģijai. Tādējādi aktīvu vērtības pieaugumam (depo būvniecība un jauna elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde) aprēķinos ir tieša ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci, neskatoties uz to, ka iepirkums tiktu finansēts no PV aizņemtajiem līdzekļiem.
PV sagatavoja vairākus iespējamos scenārijus uzņēmuma izkļūšanai no vispārējā valdības sektora: infrastruktūras maksas modeļa maiņa - finansējums dzelzceļa infrastruktūras izmaksu segšanai pasažieru pārvadājumos tiek novirzīts pa tiešo AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz); biļešu tarifa palielinājums (pašizmaksas apmērā), atteikšanās no iepriekš noteikta galvojuma zaudējumu kompensēšanai, valsts piešķir atlaides pasažieriem par braucieniem; papildu ieņēmumu piesaiste - degvielas tirdzniecība, pārņemot to no LDz; līzinga (nomas) scenārijs.
Uzņēmums sadarbībā ar SM un Finanšu ministriju veica šo scenāriju analīzi un secināja, ka šie scenāriji nav īstenojami un iepirkuma ietekme uz vispārējās valdības sektora budžetu saglabājas.
Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdē tika pieņemts zināšanai, ka gadījumā, ja tiktu īstenots jauno vilcienu iepirkums plānotajā veidā, vispārējā valdībā pieklasificētā komersanta PV ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci 2019.gadā būtu 19,2 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 63,9 miljoni eiro, tādējādi 2020.gadā gandrīz uz pusi samazinot jaunām politikas iniciatīvām pieejamo finansējumu.
Vienlaicīgi valdība uzdeva SM, pirms PV uzņemas saistības iepirkuma nodrošināšanai, informēt Ministru kabinetu par iepirkuma plānoto ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Ar šo ziņojumu SM informē par PV plānotā iepirkuma ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci pirms iepirkuma otrās kārtas izsludināšanas. PV ir aplēsis prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžetu. Aplēses atspoguļo neto ietekmi, nevis projekta kopējās izmaksas.
Valdības sēdes protokollēmuma projekts paredz pieņemt zināšanai, ka PV plānotā iepirkuma negatīvā ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci 2019.gadā indikatīvi ir 5,7 miljoni eiro, 2020.gadā - 25,6 miljoni eiro, 2021.gadā - 44,7 miljoni eiro, 2022.gadā - 50,4 miljoni eiro un 2023.gadā - 38,8 miljoni eiro.
Tāpat paredzēts Finanšu ministrijai ņemt vērā minēto fiskālo ietekmi, izstrādājot fiskālās prognozes likumprojektam «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam».
Vienlaikus paredzēts noteikt - ja iepirkuma faktiskā negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci jebkurā gadā vairāk nekā par 5% pārsniedz šajā protokollēmumā noteikto indikatīvo ietekmi, SM, pirms PV uzņemas saistības iepirkuma nodrošināšanai, jāinformē Ministru kabinets par iepirkuma ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) valdības sēdē, spriežot par darba kārtību, sākotnēji vēlējās attiecīgo jautājumu skatīt sēdes A daļā, kuru ierasti pieņem bez diskusijām, savukārt iebildumi pret to biju ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V).
Ekonomikas ministrs norādīja, ka nav bijis pietiekami laika, lai iepazītos ar šo ziņojumu, turklāt tajā paredzēta ietekme uz budžetu, kas būtu jāskata kontekstā ar plānoto nodokļu reformu. Ašeradens piedāvāja jautājuma skatīšanu atlikt.
Savukārt Augulis atbildēja, ka ziņojumā pagaidām norādīta tikai indikatīvā fiskālā ietekme un pēc iepirkuma pabeigšanas valdībā būtu vēlreiz jāskata jautājums par ietekmi uz budžetu.
SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka jautājums šodien tomēr tika par nedēļu atlikts. Kad valdība atbalstīs ziņojumu, turpināsies attiecīgā iepirkuma otrā kārta. Tās noslēgumā, kad būs zināmi jau konkrēti, nevis indikatīvi skaitļi par ietekmi uz fiskālo telpu nākamajos gados, valdībai būs atkal jādod savs akcepts.
Jau vēstīts, ka PV pērn izsludinājis konkursu par 32 piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ar 400-450 sēdvietām piegādi. Tostarp paredzēts, ka iepirkuma konkursa uzvarētājam būs jāpiegādā piepilsētas pasažieru elektrovilcieni, kā arī piegādāto piepilsētas pasažieru elektrovilcienu uzturēšanai nepieciešamais aprīkojums un jāveic personāla apmācība par piegādāto piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ekspluatāciju un uzturēšanu.
Pieteikumu konkursā par jaunajiem elektrovilcieniem iesniedza pieci pretendenti - Spānijas uzņēmums «Patentes Talgo S.L» («Talgo»), Šveices uzņēmuma «Stadler» Polijas meitasuzņēmums «Stadler Polska Sp. z o.o.» («Stadler»), «Siemens AG» un «Sinara Group» Krievijas kopuzņēmums «Uraļskije lokomotivi», Spānijas kompānija «Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A.» (CAF) un Čehijas uzņēmums «Škoda vagonka a.s.». Visi pieci pretendenti kvalificējušies konkursa otrajai kārtai, taču tā vēl nav izsludināta.