Latvija un Baltkrievija ir atvērtas gan konstruktīvam politiskajam dialogam, gan abpusēji izdevīgai praktiskajai sadarbībai, un šis ir brīdis, kad jāliek lietā līdz šim neizmantotais sadarbības potenciāls, kas divām valstīm ar kopīgu sauszemes robežu ir daudz liekāks, nekā to rāda pašreizējā savstarpējā tirdzniecība.
To šodien pēc Saeimas Ārlietu komisijas deputātu tikšanās ar Baltkrievijas Nacionālās sapulces Republikas padomes priekšsēdētāja vietnieci Mariannu Ščotkinu uzsver komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
«Mūsu valstis vienmēr ir bijušas labi kaimiņi, mēs dzīvojam draudzīgi. Taču, esot tik cieši blakus, mēs varētu sarunāties vairāk un darīt vairāk kopīgu lietu. Es redzu, ka interese par aktīvāku sadarbību ir abās pusēs. Sākot ar tranzītu, trīspusēju sadarbību ar Ķīnu, tirdzniecības palielināšanu un investīciju piesaisti, un noslēdzot ar pasaules hokeja čempionātu, ko 2021.gadā rīkosim kopā,» norāda komisijas vadītājs.
«Sarunā guvām arī Ščotkinas apliecinājumu, ka NATO sabiedroto pastiprinātu klātbūtni Baltijas valstīs Baltkrievija neuztver kā draudus savai drošībai. Pēc viņas vārdiem, katrai valstij ir tiesības veikt nepieciešamos drošības pasākumus, un Baltkrievija nepieļauj iespēju, ka no kaimiņvalsts varētu sagaidīt apdraudošu rīcību. Vicespīkere apliecināja - drošības pamatā ir labas kaimiņattiecības, un Baltkrievija ir atvērta sadarbībai arī drošības jomā,» pauž Kalniņš.
Latvijas puse apliecināja atbalstu Baltkrievijai dialogā ar Eiropas Savienību, kā arī aicināja aktīvi izmantot iespējas, ko sniedz iesaiste Austrumu partnerības programmā.
Baltkrievijas parlamenta vicespīkeres Ščotkinas darba vizīte Latvijā no 6. līdz 8.jūnijam notiek pēc Saeimas priekšsēdētājas biedra Gundara Daudzes (ZZS) ielūguma. Viņu vizītē pavada Baltkrievijas Nacionālās sapulces Pārstāvju palātas Starptautisko lietu komisijas locekle, darba grupas sadarbībai ar Latvijas parlamentu locekle Anna Starovoitova.
