Iesaistīšanās Eirāzijas transporta koridoru attīstīšanā patlaban ir viena no Latvijas transporta un loģistikas nozares prioritātēm, starptautiskā forumā «Stratēģiskā partnerība 1520» Sočos šodien sacīja AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.
Viņš forumā uzsvēra Latvijas priekšrocības topošā Ziemeļu-Dienvidu tranzīta koridora izveidē un LDz lomu Āzijas kravu nogādāšanā uz Rietumeiropu un Skandināviju.
Pēc LDz vēstītā, pasākumā Bērziņš jautājumus par Latvijas līdzdalību šī maršruta izveidē pārrunāja arī ar Dagestānas pārstāvniecības Maskavā vadītāju Dmitriju Duboviku. Dagestānai ir vadoša loma koridora izveidē, tādēļ minētā tikšanās ir stratēģiski nozīmīgs solis. Savukārt dienas noslēgumā LDz prezidentam paredzēta tikšanās ar Krievijas Dzelzceļa vadītāju Oļegu Belozerovu, lai pārrunātu sadarbību.
Bērziņš forumā arī piedalījās paneļdiskusijā «Tranzīts 1520 - izaicinājumi starptautiskajai loģistikai», kurā Krievijas, Irānas, Indijas un citu valstu transporta nozares pārstāvji iepazīstināja ar stratēģiskajām prioritātēm jaunu maršrutu izveidē Eirāzijas teritorijā, tostarp akcentējot Ziemeļu-Dienvidu koridoru, kas tiek veidots no Indijas uz Eiropas ziemeļdaļu, provizoriski ietverot arī Latviju.
«Viena no LDz prioritātēm ir dalība Ziemeļu-Dienvidu transporta koridorā, un, kā zināms, patlaban notiek darbs pie multimodāla maršruta izveides Indija-Irāna-Azerbaidžāna-Krievija, kā rezultātā kravas no Indijas operatīvi varēs nogādāt arī tālāk uz Eiropu. Latvijai, ņemot vērā tās ģeogrāfisko novietojumu, šajā transporta koridorā ir nozīmīga loma. Koridora prioritāti apliecina arī šā gada sākumā notikušās vizītes Irānā un Indijā un dalība šajās valstīs notikušajās starptautiskajās transporta un tranzīta izstādēs,» pauda Bērziņš.
Iepazīstinot foruma dalībniekus ar konteinervilcienu pārvadājumiem, Bērziņš informēja, ka LDz ir koncentrējies uz diviem maršrutiem - «Baltika-Tranzīts», kas nodrošina kravu pārvadājumus no Baltijas uz Kazahstānu un Centrālāzijas valstīm, kā arī konteinervilciena «ZUBR» pārvadājumiem, kas nogādā kravas maršrutā Latvija-Baltkrievija-Ukraina-Melnā jūra. Abiem maršrutiem ir attīstības perspektīva. Pagājušajā gadā maršruts «Baltika-Tranzīts» tika paplašināts līdz Dostikai un Altinkolai, tādējādi izveidojot funkcionējošu transporta koridoru no Latvijas uz Ķīnu. Savukārt vilciena «ZUBR» maršrutu plānots pagarināt līdz Turcijai, līnijā iekļaujot Bulgāriju un Rumāniju.
LDz prezidents uzsvēra, ka iesaistīšanās Eirāzijas transporta koridoru attīstīšanā patlaban ir viena no Latvijas transporta un loģistikas nozares prioritātēm. Būtiska loma ir Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam un jūras ceļu savienojumam ar Rietumeiropu un Skandināviju, kas garantē operatīvu kravu nogādāšanu galamērķī.
Pēc viņa teiktā, jāņem vērā arī kravu nogādāšanas operativitāte - ja pa jūras ceļu nepieciešamas vismaz 45 dienas, tad, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru, krava no Eirāzijas galamērķī nonāk mēnesi agrāk. Turklāt uz Skandināviju un Rietumeiropas ostām kravas iespējams nogādāt 24-48 stundu laikā.
Apliecinot Latvijas aktīvo darbību Eirāzijas kravu pārvadājumu jomā, Bērziņš pieminēja divus konteinervilcienu sastāvus, kas maijā no Rīgas caur Kazahstānu devās uz Ķīnas pilsētu Kašgaru, tādējādi apliecinot Latvijas spēju nodrošināt pārvadājumus arī pretējā virzienā - ne tikai no Āzijas uz Eiropu.
Vienlaikus, informējot par «Rail Baltica» projektu, kurā iesaistījušās visas trīs Baltijas valstis, LDz vadītājs pastāstīja, ka Salaspilī ir plānots veidot loģistikas parku, kurā sastapsies 1520 un 1435 mm platuma dzelzceļa līnijas, tādēļ šis loģistikas parks varētu kļūt par nozīmīgu mezglu kravu pārvadājumu apstrādē.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un LDz koncerna valdošais uzņēmums.
