VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) ir efektīvākais infrastruktūras uzturētājs Baltijā un viens no efektīvākajiem visā Eiropā, šodien intervijā laikrakstam «Diena» atklāj LDz viceprezidents Aivars Strakšas.
LDz starp efektīvākajiem infrastruktūras uzturētājiem Eiropā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rēķinot uz vienu izvērsto sliežu ceļa kilometru, LDz ir viszemākās izmaksas, vienlaikus nodrošinot augstu infrastruktūras kvalitāti. Proti, LDz spēj uzturēt augstas kvalitātes infrastruktūru ar izmaksām, kas ir par 37% zemākas nekā Lietuvā un par nepilniem 20% zemākas nekā Igaunijā. Tāpat Strakšas piebilst, ka LDz ir viens no retajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem Eiropā, kas savu saimniecisko darbību nodrošina bez valsts atbalsta.
Runājot par pakalpojumu izmaksām klientiem, Strakšas skaidro, ka tās veido vismaz trīs komponentes, kuru regulācijas iespējas valsts līmenī ir atšķirīgas. Pirmā ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksa, kura tiek noteikta atbilstoši regulatora apstiprinātai metodikai, un kura infrastruktūras pārvaldītājam ļauj noteiktā kvalitātes līmenī, atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām uzturēt sliežu ceļus, stacijas, pievadceļus un citu infrastruktūru. «Latvijā to spējam izdarīt ar vismazākajām izmaksām uz vienu sliežu ceļa kilometru. Šīs ir infrastruktūras izmaksas, ko ietekmē inflācija un darba samaksas pieaugums, bet no otras puses – pārvadājumu apjoms. Proti, ja krītas pārvadājumu apjomi, pieaug izmaksas uz vienu vienību,» klāsta Strakšas, piebilstot, ka dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķinā ir iekļauts arī atalgojums un ar to saistītās sociālās izmaksas, jo dzelzceļa kravu pārvadājumu nozarē ir nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti, lai garantētu pārvadājumu un cilvēku drošību.
Otra būtiska izmaksu komponente ir dzelzceļa pārvadātāja tarifs, ko pēc tirgus principiem nosaka katrs pārvadātājs atsevišķi atkarībā no savām degvielas, amortizācijas, personāla un citām izmaksām, savukārt ikvienam klientam ir iespēja izvēlēties pārvadātāju, kurš piedāvā viņam izdevīgākos nosacījumus. Trešais faktors ir citi ar kravu pārvadājumu saistītie pakalpojumi, piemēram, termināļu pakalpojumi, ostu izmaksas, jūras pārvadājumi. Klients jeb kravas īpašnieks, protams, vērtē visu šo izmaksu kopsakarības, kā arī visu ietverto pakalpojumu kvalitāti un saskaņotību.
A.Strakšas intervijā arī norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā kopumā ir investēts aptuveni miljards eiro - šis finansējums izmantots gan esošās infrastruktūras atjaunošanai, gan jaunu attīstības projektu īstenošanai. Turklāt lielākā daļa projektu īstenota, izmantojot Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļus un tādējādi paaugstinot LDz konkurētspēju, bet vienlaikus neuzliekot šīs izmaksas uz tirgus dalībnieku pleciem.