Rīgas dome trešdien ārkārtas sēdē noraidīja priekšlikumu izveidot projekta «Rail Baltica» darba grupu, informēja domē.
Rīgas dome noraida «Rail Baltica» projekta darba grupas veidošanas ieceri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Idejas iniciators bija Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK). Šo jautājumu izskatīšanai domes sēdē viņš bija iesniedzis atkārtoti, jo iepriekš dome to neiekļāva darba kārtībā.
Klotiņš domes sēdē atkārtoti norādīja uz attīstības iespējām, kas Rīgai paveras saistībā ar «Rail Baltica» īstenošanu, taču uzsvēra, ka, lai projekts tiktu realizēts maksimāli efektīvi un iedzīvotāji par tā norisi tiktu informēti pietiekoši plaši, nepieciešams veidot darba grupu, kurā piedalītos visu frakciju deputāti. Lai gan darba grupa vairāk veiktu konsultatīva rakstura funkciju, tā nodrošinātu deputātiem iespēju informēt savus vēlētājus par viņiem interesējošiem jautājumiem, sacīja deputāts.
Viņš piedāvāja darba grupas sastāvā iekļaut pa vienam pārstāvim no katras domē pārstāvētās frakcijas, kā arī Rīgas domes Pilsētas attīstības, Satiksmes un Īpašuma departamenta, Rīgas pilsētas būvvaldes, Rīgas pilsētas arhitekta biroja un SIA «Rīgas satiksme».
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka valstī jau darbojas vairāku institūciju radītas darba grupas un padomes, kas seko līdzi projekta attīstībai, piemēram, «Rail Baltica» Pārinstitucionālās koordinācijas padome, kuru pārstāv arī viņš pats. Priekšsēdis arī skaidroja, ka lielākajā daļā šo grupu jau darbojas Klotiņa piedāvātie pārstāvji, līdz ar to, vēl vienas darba grupas izveide pārklātos ar līdzšinējo darbu.
«Būtībā šīs ieceres īstenošana nodrošinās centralizētu deputātu informēšanu par lietām, kuras viņi tāpat var noskaidrot. Interesēties par to vajadzēja jau 2011.gadā, kad projekts sāka tapt. Šobrīd pie «Rail Baltica» tiek strādāts jau gadiem ilgi, bet opozīcija tikai tagad sākusi interesēties, kas tad tur īsti būs,» pauda Ušakovs.
Vairāki koalīcijas deputāti pauda neizpratni, kādēļ Klotiņš nav vērsies pie šīm organizācijām un ieguvis sev interesējošo informāciju. Savukārt Klotiņš skaidroja, ka vērsties pie jau izveidotajām padomēm, protams, var, taču šāds komunikācijas veids esot pārāk ilgstošs un nelietderīgs, kā arī, viņaprāt, veicina deputātu darba laika izšķērdēšanu.
Diskusiju laikā vairāki opozīcijas deputāti norādīja, ka, atsakoties veidot minēto darba grupu, notiek centieni izvairīties no atbildības vēlētāju priekšā.
Kā ziņots, visu trīs Baltijas valstu parlamenti ratificējuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību līgumu par «Rail Baltica» dzelzceļa savienojuma izveidi.
«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Plānots, ka pa jauno dzelzceļa līniju pasažieru vilcienu ātrums varēs sasniegt 240 kilometrus stundā, bet kravas vilcienu - 120 kilometrus stundā.
Jaunākie dati liecina, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.