Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Lietuva atjaunos dzelzceļu Mažeiķi – Reņģe BNS ziņo, ka Lietuvas valdība ir pieņēmusi lēmumu atjaunot nojaukto Mažeiķu – Reņģes dzelzceļa posmu. Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis teicis, ka saistībā ar dzelzceļa posma uz Reņģi atjaunošanu valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» ir jāsagatavo projekts, bet valdībai jāizlemj, kā to finansēt. Vienlaikus «Lietuvos geležinkeliai» uzdots pārsūdzēt Eiropas Komisijas noteikto gandrīz 28 miljonu eiro sodu par šī dzelzceļa posma nojaukšanu.

Tikmēr ziņu portāls «lrt.lt.» raksta par pārvadātāju zaudējumiem sakarā ar dīkstāvēm uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas «Medininku» robežpunktā, kur vidēji esot jāgaida 22 stundas. Dīkstāvēs vainojama Lietuva, bet zaudējumi gadā lēšami 18 miljonu EUR apmērā.

Pretēji Krievijas ekspertu viedoklim, ka Lietuva zaudēs Baltkrievijas kravas, «Lietuvos Rytas» raksta, ka par minerālmēslu kravām no Baltkrievijas, kas Klaipēdā veido aptuveni trešo daļu kravu apjoma, tās pārkraujošo uzņēmumu pārstāvji paužot stingru pārliecību, ka minerālmēslu kravu plūsma neapsīks.

Savukārt «Lietuvos Žinios» raksta par pozitīvām izmaiņām Kauņas lidostā pēc īslaicīgas Viļņas lidostas «aizvietošanas» vasarā, kad galvaspilsētā notika remontdarbi. Vairākām aviolīnijām bija reālā iespēja klātienē iepazīties ar Kauņas lidostu, tās priekšrocībām un spēju nevainojami darboties. Kauņas lidostā deviņu mēnešu laikā lidojumu skaits ir pieaudzis par 69 procentiem, kamēr Palangas lidostā tikai par 17 procentiem, bet Viļņas lidostā vērojams 7 procentu kritums. Savukārt «Lietuvos Rytas» publicējis rakstu par «Avia Solutions Group» nodomiem dibināt lēto cenu aviosabiedrību. Tās vadītājs Ģ.Žiemelis, kurš esot guvis mācību no «Flylal» bankrota, stāsta, kad toreiz ar viņu «izrēķinājusies» valsts, tāpēc tagad raugās uz stabilākiem tirgiem, piemēram, ASV, kur ir liela un maksātspējīga pasažieru plūsma. Žiemelis vēl min «Air Baltic» piemēru, kas Latvijas tautsaimniecībai radot vairāk nekā četrus procentus iekšzemes kopprodukta.

Krievija plāno kravu piesaisti un cīnās ar krīzes sekām

Vietnewww.rzd-partner.ru raksta, ka jau līdz 2021. gadam naftas produktu iekraušana var samazināties līdz 15-16% no visām kravām. «Gazprombank» eksperts Kirils Nikoda atzīmējis, ka 2010. – 2015. gadā naftas produktu īpatsvars bija 21% no kopējā kravu apjoma, taču jau 2016. gadā to īpatsvars sācis samazināties. Mainījusies arī iekraujamo naftas produktu struktūra - naftas daļa pēdējos desmit gados samazinājusies divkārt, kamēr enerģētisko gāzu daļa pieaugusi līdz 24 procentiem. Galvenie faktori, kas nosaka naftas kravu pārvadājumu dinamiku, esot naftas iegūšanas tempu samazināšanās un mērens gāzes ieguves pieaugums, alternatīvu transporta veidu attīstība, kā arī izmaiņas nodokļu un ražošanas struktūrā.

www.tks.ru ziņo – Augstākās ekonomikas skolas institūta «Attīstības centrs» eksperti ir konstatējuši, ka Krievijas importā atkal iestājusies stagnācija. Turklāt tas vērojams ne tikai patēriņa preču, bet arī investīciju jomā. Eksperti lēš, ka investīciju importa samazināšanās cēlonis ir ASV jaunās sankcijas. Viņi arī nesagaida, ka līdz šā gada beigām preču imports būtiski pieaugs.

Tomēr krievu eksperti aģentūrai RIA «Novosti» prognozē preču apmaiņas pieaugumu ar Zviedriju. Piemēram, Krievijas Ekonomikas attīstības ministrijas pārstāvis Jegors Broņņikovs uzskata, ka 2017. gads ir bijis dialoga atjaunošanas gads ekonomiskajās attiecībās un nākotnē nepieciešams to nostiprināt. Ne tik optimistisks ir Zviedrijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Gunnars Haglunds, kurš atzīmē, ka Krievijā darbojas 354 zviedru kompānijas, taču to skaits pēdējos gados palicis nemainīgs. Viņš šādu stagnāciju skaidro ar Krievijas ekonomisko krīzi, naftas cenu kritumu, kā arī ģeopolitiskajiem faktoriem, kas liek piesardzīgi raudzīties uz šo tirgu.

Baltkrievijas kravas kārdina Krievijas ostas

rzd-partner.ru prognozē, ka Baltkrievija pārorientēšot kravas no Lietuvas uz Krieviju un cēlonis šādam lēmumam būšot Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» monopolstāvoklis. Kompānija, pēc ekspertu domām, nepamatoti paaugstinot cenas, ar ko esot neapmierināti kravu īpašnieki. Pie Krievijas valdības izveidotās Finanšu universitātes ekonomists Igors Juškovs prognozē, ka Minskai kravu pārorientācijai vajadzēšot piecus gadus. Lietuvas kompānija, izmantojot monopolstāvokli, nosakot arī nepamatoti augstus tarifus tranzītam uz Kaļiņingradu. Tāpēc baltkrievi savas kravas varētu vest uz Ustjlugu vai Primorsku, kas viņiem būšot «simtreiz izdevīgāk», optimistiski apgalvo Juškovs.

Ķīnā vēl viens ātrgaitas dzelzceļš

rzd-partner.ru ziņo, ka Ķīnā sāks darboties jauns, 658 kilometrus garš ātrgaitas dzelzceļš Siaņa – Čendu. Jaunais dzelzceļš ļaus samazināt ceļā pavadīto laiku no 11 līdz trīsarpus stundām. Vilcieni šajā posmā kursēs ar ātrumu līdz 250 kilometriem stundā. Celtniecība kalnainajā teritorijā tika veikta piecos gados, uzbūvēti 127 tilti un 34 tuneļi. Dzelzceļš kļūs par nozīmīgu Ķīnas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas, kas ir lielākā pasaulē, sastāvdaļu.

Somija attīsta dzelzceļa satiksmi ar Krieviju

rzd-partner.ru raksta par dzelzceļa kravu apgrozījuma pieaugumu starp Somiju un Krieviju. Šā gada 10 mēnešos tas ir palielinājies par 8 procentiem. Šajā laikā pārvadāti arī 468 tūkstoši pasažieru, bet maršruts Sanktpēterburga – Helsinki sasniedzis jaunu pārvadāto pasažieru skaita rekordu – 411 tūkstošus (+25%). Krievijas dzelzceļa pirmais viceprezidents Aleksandrs Mišarins paziņojis, ka «īpaši interesanta sadarbības perspektīva ir iespēja organizēt kravu pārvadājumus maršrutā Somija – Krievija – Irāna u ātrgaitas satiksme maršrutā Maskava – Helsinki».

Ukraina plāno savienojumu ar Eiropu

rzd-partner.ru informē par Ukrainas dzelzceļa plāniem pārvērst Mukačevas staciju par lielu transporta mezglu, kurš savienos 1520 milimetru sliežu ceļu ar Eiropas platuma sliežu ceļu. Projektu paredzēts īstenot iespējami īsā laikā, un tas ļaus attīstīt pasažieru pārvadājumus starp Ukrainu un Ungāriju, Slovākiju un Rumāniju.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu